3. Aprīlis 2018 /NR. 14 (1020)
Tiesību politika
Nevalstisko organizāciju viedoklis par 12. Saeimas paveikto tiesiskuma jomā
Situācijas izvērtējums par periodu līdz 2018. gada 1. janvārim

Sabiedrība par atklātību – Delna (Delna) un domnīca Providus 2014. gadā no visām 12. Saeimā ievēlētajām partijām ieguva atbalstu tiesiskuma nostiprināšanas rīcības plānam, kurā iekļauti 45 uzdevumi. Minētās organizācijas ir izpētījušas, ka no šiem uzdevumiem pilnīgi vai daļēji ir izpildīta tikai puse: 7 solījumi īstenoti pilnībā un 16 – daļēji. Līdz šim visvājāk veicies ar trauksmes cēlēju aizstāvību un ētikas principu iedzīvināšanu valsts pārvaldē – šajās jomās nav izpildīts neviens no solījumiem.

12. Saeima visvairāk ir paveikusi valsts personālpolitikas sakārtošanā, iepirkumu sistēmas uzlabošanā, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības problēmu novēršanā, kvalitatīvāku lēmumu pieņemšanas atbalstīšanā un tiesu varas stiprināšanā. Piemēram:

• Izveidots Latvijas atvērto datu portāls, kurā 2017. gada nogalē bija ievietotas 44 datu kopas.

• Pieņemti grozījumi partiju finansēšanas likumā, ierobežojot ziedojumu apmēru līdz 30 % no personas gada deklarētajiem ienākumiem.

• Likti pamati tam, lai izveidotu iekšējās kontroles sistēmas korupcijas un interešu konflikta riska jomās.

• Atbalstīti mediji sabiedriski nozīmīga satura veidošanā, kā arī likti pamati NVO fondam.

• Ieviests e-pakalpojums "Parakstīšanās par vēlētāju iniciatīvām", kas ļauj ērti vākt parakstus vēlētāju iniciatīvām.

• Ieviests regulējums valsts nodrošinātai juridiskajai palīdzībai administratīvajās lietās tiesā.

• Maksātnespējas administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss.

Par vairākām no plānā ietvertajām iniciatīvām 12. Saeima ir lēmusi, bet tās nav atbalstījusi. Piemēram, 2015. gada 30. aprīlī Saeima pirmajā lasījumā noraidīja priekšlikumu grozījumiem "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", kas paredzēja valsts finansējuma dubultošanu partijām. Likumprojekts bija Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva, bet tika noraidīts, aizbildinoties, ka grozījumi nebūs godīgi pret partijām, kas nav ievēlētas Saeimā, un ka būs "amorāli, jo ir daudz svarīgākas lietas, kam tērēt [valsts budžeta] naudu" (B. Cilvēvičs, Saskaņa). 2015. gada februārī Saeima neatbalstīja piecu deputātu iesniegto priekšlikumu par atklāti vēlētu Valsts prezidentu. Savukārt 2017. gada martā Saeimā nonāca trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekts, ko Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija sāka skatīt tikai decembrī, un tas vēl nav nonācis līdz pirmajam lasījumam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties