17. Aprīlis 2018 /NR. 16 (1022)
Intervija
Cilvēktiesību situācija Eiropā: tendences ir negatīvas
Nils Muižnieks intervijā Dinai Gailītei un Ārim Kakstānam
Foto: no Eiropas Padomes arhīva

Marta beigās sešu gadu darbu Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatā beidza Nils Muižnieks. Komisāra institūcijas mērķi un darbības forma savā ziņā līdzinās nacionālo valstu ombudiem jeb tiesībsargiem, tikai cilvēktiesību kontroles mērogs šajā gadījumā ir nesalīdzināmi plašāks, jo aptver Eiropas kontinenta lielākās cilvēktiesību organizācijas – Eiropas Padomes (turpmāk – EP) – 47 dalībvalstis (viņu vidū ir arī visas Eiropas Savienības dalībvalstis), kurās kopumā dzīvo vairāk nekā 820 miljoni cilvēku. Visas šīs 47 valstis ir parakstījušas organizācijas pamatdokumentu – Eiropas Cilvēktiesību konvenciju – starptautisku līgumu, kura nolūks ir aizsargāt cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Realitāte no vēlamības ir ļoti tālu un cilvēktiesību standarti dažādās EP valstīs dramatiski atšķiras, bet vairākās no tām cilvēktiesības, lai arī formāli it kā tiek aizsargātas, tomēr patiesībā nedarbojas gandrīz nemaz. Ja ietekmīgākā EP institūcija – Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) – konvencijas ievērošanu var panākt piespiedu kārtā, pieņemot spriedumus, kas balstīti uz indivīdu sūdzībām, tad EP cilvēktiesību komisāram šādu piespiedu instrumentu nav un līdzīgi kā nacionālo valstu ombudiem ir jābalstās uz ietekmēšanu ar diplomātiskām pārliecināšanas un institucionālās autoritātes metodēm.

Amerikā izglītotais politologs Nils Muižnieks EP cilvēktiesību komisāra amatā nokļuva pēc daudzu gadu darba Latvijas un starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās, un jāatzīst, ka tik augsta līmeņa starptautiskos amatos latvieši līdz šim bija nonākuši ārkārtīgi reti, varbūt pat nekad. Beidzoties viņa sešu gadu pilnvarām, 1. aprīlī komisāra amatu pārņēma cilvēktiesību eksperte Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatović) no Bosnijas un Hercegovinas, kas ir pirmā sieviete šajā postenī. Viņa ir ceturtā persona šajā amatā kopš EP cilvēktiesību komisāra institūcijas izveides 1999. gadā: viņas priekšteči ir trīs citi cilvēktiesību aktīvisti – spāņu jurists Alvaro Hils-Robless (ēlvaro Gil-Robles) (1999–2006), zviedru diplomāts Tomass Hammarbergs (Thomas Hammarberg) (2006–2012), kā arī šīs publikācijas varonis Nils Muižnieks (2012–2018).

Marta nogalē, savā pēdējā darba nedēļā komisāra amatā, N. Muižnieks sniedza interviju "Jurista Vārdam" – daloties pārdomās gan par to, ko izdevies un ko nav izdevies sasniegt šajā darbā, kā arī par galvenajām cilvēktiesību problēmām un nākotnes perspektīvām EP dalībvalstīs un, protams, arī Latvijā.

Vai varat vispirms mūsu lasītājiem īsi paskaidrot, kas ir EP cilvēktiesību komisārs?

Tas ir amats, ko izveidoja 1999. gadā ar mērķi konvencijas dalībvalstīs aizsargāt cilvēktiesības. Komisārs ir neatkarīgs, tas nozīmē, ka viņš pats nosaka savu dienaskārtību. Komisārs arī veicina dalībvalstu izpratni par cilvēktiesībām – viņš drīkst brīvi publiski runāt par cilvēktiesību situāciju dalībvalstīs. Savukārt dalībvalstīm ir pienākums sadarboties, kas nozīmē, ka komisāram nav jāprasa atļauja, vai viņš drīkst braukt uz kādu valsti novērtēt cilvēktiesību situāciju, viņš to vienkārši paziņo valstij un tai ir pienākums viņu uzņemt, atbalstīt un nodrošināt piekļuvi visām institūcijām un cilvēkiem, ko viņš grib redzēt.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties