24. Aprīlis 2018 /NR. 17/18 (1023/1024)
Numura tēma
Administratīvie akti, kuri rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām
2
Dārta Freimane
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze 

Administratīvais akts ir administratīvā procesa centrālais elements, kura apstrīdēšana un pārsūdzēšana ir vairuma administratīvo lietu pamatā. Tādējādi jo īpaši būtiski ir padziļināti pētīt to personu, kuras vēršas iestādē un tiesā, tiesības.

Raksta mērķis ir noteikt administratīvā akta adresātu iedalījumu atbilstoši to tiesībām patstāvīgi piedalīties administratīvajā procesā, kā arī identificēt un risināt ar šo jautājumu saistītās problēmas administratīvajā procesā iestādē un tiesā. Tālab rakstā analizēts normatīvais regulējums kopsakarā ar iestāžu un tiesu prakses piemēriem dažādu kategoriju ‒ būvniecības, patvēruma un konkurences ‒ lietās, kurās tiek izdoti uz vairākām noteiktām personām vērsti administratīvie akti. Interesantākajiem prakses piemēriem veikta padziļināta analīze.1

Adresātu iedalījums

Administratīvā procesa likuma 20. un 21. pants noteic privātpersonu administratīvi procesuālo tiesībspēju un rīcībspēju. Proti, administratīvajā procesā savas tiesības patstāvīgi vai ar pārstāvja starpniecību var realizēt šādas privātpersonas: fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona, kā arī personu apvienība.

Likuma 1. panta trešā daļa nosaka, ka administratīvais akts var tikt vērsts pret individuāli noteiktu personu vai personām vai pret individuāli nenoteiktu personu loku, kas atrodas konkrētos un identificējamos apstākļos (vispārīgais administratīvais akts). Tātad administratīvais akts var tikt vērsts uz vairākiem adresātiem gan kā pret individuāli noteiktām personām, gan individuāli nenoteiktām personām. Piemēram, būvatļaujas izsniegšana apbūvējamās zemes kopīpašniekiem (individuāli noteiktas personas) un policista rīkojums cilvēkiem evakuēties no brūkošas ēkas (identificējamos apstākļos esošas personas).

Administratīvie akti, kas vērsti uz individuāli noteiktām personām, tiek izdoti dažādu kategoriju lietās, un pamatā tas notiek pēc pašu privātpersonu iniciatīvas, prasot iestādei izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Piemēram, kopīpašnieki prasa būvatļauju, ģimenes vēlas iegūt maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes statusu, patvēruma meklētāji lūdz piešķirt bēgļa statusu, publiskajā iepirkumā ar vairākiem dalībniekiem slēdz vispārīgo vienošanos, mājas īpašnieks lūdz izdeklarēt vairākus dzīvokļa iemītniekus u.c. Ja jālemj par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ir būtiski saprast lietas pārbaudes apjomu, kas citastarp var būt atkarīgs no administratīvā akta adresātiem. Gadījumi, kuros iestāde pati vēršas pret vairākiem individuāli noteiktiem adresātiem, ir retāki ‒ piemēram, patvaļīgas būvniecības konstatēšana kopīpašumā.

Administratīvo aktu adresē personām, kurām saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 20. un 22. pantu piemīt administratīvi procesuālā tiesībspēja, proti, fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām, personu apvienībām, ja personas tajā ir saistītas ar pietiekami noturīgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mērķi, un tai ir noteikta lēmumu pieņemšanas kārtība, kā arī Latvijas Republikai, atvasinātajām publisko tiesību juridiskajām personām un aģentūrām.

Atbilstoši tiesību zinātnē un praksē paustajam viedoklim privāto tiesību juridiskās personas ir visas reģistrētās juridiskās personas, savukārt personu apvienības ir, piemēram, tās juridiskās personas, kuru reģistros vēl vai vairs nav, kā arī dažādas fizisko personu kopības.2

Vācijas iedalījums būtiski neatšķiras no Latvijas modeļa ‒ administratīvi procesuālā tiesībspēja ir fiziskajām un juridiskajām personām, apvienībām un valsts varas nesējiem.3 Personu apvienībām tiek uzsvērta apvienības kopēja tiesiskā interese un darbošanās ar iekšēju organizāciju, lai sasniegtu nosprausto mērķi. Apvienībai jābūt piešķirtām materiālajām tiesībām.4

Pēc būtības šie iedalījumi definē adresātus atbilstoši to privātajam vai publiskajam statusam, kā arī juridiskajai formai. Tomēr šāds iedalījums ne vienmēr precīzi noteic procesa dalībnieku tiesības un pienākumus. Pēc autores domām, gadījumos, kad administratīvajā aktā kā adresāti norādītas vairākas personas, tos atbilstoši tiesībspējai iespējams iedalīt arī pēc adresātu savstarpējās saistības. Šāds iedalījums ļauj gan plašāk izprast lietas dalībnieku procesuālās tiesības, gan nosaka lietas izskatīšanas specifiku un atsevišķos gadījumos pat pārbaudes apjomu.

Problēmas būtība ir administratīvā akta adresātu novērtējumā. Gadījumos, kad lēmums izdots vairākām personām, administratīvajam aktam var būt kā viens, tā vairāki adresāti. Proti, personas var tikt uzskatītas par neatkarīgiem indivīdiem, kas var realizēt savas tiesības atsevišķi, par saistītiem adresātiem, kas atsevišķos gadījumos var realizēt savas tiesības nošķirti no pārējiem adresātiem, vai arī personas kā vienots veselums uzskatāmas par personu apvienību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 20. panta otrajai daļai un savas tiesības realizē tikai kopīgi.

Lietas, kurās tiek pieņemti lēmumi, kas rada tiesiskas sekas vairākām noteiktām personām, iedalāmas šādās kategorijās:

1) lietas, kuras izriet no īpašumtiesībām, ‒ būvniecības lietas, kurās piedalās kopīpašnieki, kā arī atsevišķas privatizācijas lietas, kur daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji vēlas privatizēt dzīvokļus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
noname
25. Aprīlis 2018 / 14:29
0
ATBILDĒT
Ja dzīvojamā mājā, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos, ir 50 kopīpašnieki, tad 100% piekrišanu tā paša jumta atjaunošanai 99,9% gadījumos nav iespējams iegūt.

Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5.panta (3) (4) un (5) daļa paredz izņēmumus no Civillikuma noteikumiem par īpašuma aprobežojumiem. Izņēmumi attiecināmi arī uz lēmumu pieņemšanu par obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā. Jumta remonts ir viena no obligātajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas (uzturēšanas) darbībām, vienīgi jautājums vai remonts "paiet" zem 5.panta ceturtajā daļā tieši uzskaitītajām darbībām (kas tomēr neiekļauj visas 6.panta otrajā daļā uzskaitītās obligāti veicamās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības).

Tāpat atsevišķi vērtējams jautājums par to kā skaitāmas balsis starp dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas koppīpašniekiem, piemērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību. Versijas ir, ka balsošanā jāpiedalās vairāk kā 50% no kopīpašuma (jo vienai personai var piederēt puse d.d.), un no tiem, kas piedalās balsošanā, arī "par" jānobalso vairāk kā 50%.
Dārta Freimane > noname
27. Aprīlis 2018 / 10:46
0
ATBILDĒT
Piekrītu par grūtībām saskaņot būvniecību dzīvokļu īpašumos nesadalītajās mājās. Praksē diemžēl ir redzams, ka cilvēki, šo problēmu apzinoties, izvēlas veikt būvniecību patvaļīgi - bez iestādes un pārējo īpašnieku saskaņojuma. Vēl uz daļu no šādām situācijām iespējams raudzīties caur nepieciešamo izdevumu prizmu, ja, piemēram, jumts ir caurs.
Attiecībā par kopīpašnieku lemšanas jautājumu, kā jau norādat, ir pagrūti šajā izņēmumā ielasīt būvniecības publiski tiesiskos jautājumus.

Paldies par viedokli!
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties