23. aprīļa Tieslietu padomes sēdē, kurā tika prezentēts CEPEJ ziņojums par Latvijas tieslietu sistēmas novērtējumu, klātesošie ārvalstu eksperti atzina, ka tiem dotā uzdevuma ietvaros nav konstatēti būtiski trūkumi vai neatbilstības Eiropas un starptautiskajiem standartiem, tādēļ, viņu ieskatā, Latvijā ir spēcīga un labi organizēta tieslietu sistēma. Taču vienlaikus eksperti uzsvēra, ka ziņojums nav slavinošs, jo tāds arī nav bijis mērķis, proti, novērtējuma ietvaros meklēti tie aspekti, ko vēl varētu pilnveidot. Tādēļ ziņojumā katras tā tematiskās nodaļas ietvaros arī sniegti gan secinājumi, gan ieteikumi iespējamai tālākai rīcībai, apsverot jaunas reformas vai atsevišķus uzlabojumus. Turpinājumā – izvilkums no CEPEJ ziņojuma, apkopojot minētās ekspertu rekomendācijas un piezīmes (materiāla sagatavošanā izmantots sākotnējais ziņojuma tulkojums latviešu valodā, oriģināldokuments sagatavots angļu valodā).
Par tiesu sistēmu un tiesu organizāciju
Vispārīgi
1. Latvijas tiesu sistēma reformētās trīslīmeņu tiesu sistēmas ietvaros piedāvā nepieciešamos tiesību aizsardzības standartus, atzīstot tiesības iesniegt pārsūdzību un apelāciju par tiesību jautājumiem.
2. Galvenās problēmas, kas saistītas ar tiesu neatkarību un Latvijas sabiedrības lielajām cerībām attiecībā uz tiesu varu, tiek risinātas, uzlabojot tiesu sistēmas organizāciju un darbību. Ir rūpīgi jāanalizē pašreizējā situācija, lai noteiktu jomas, kurās likumdošanas, institucionālie, organizatoriskie un citi pasākumi var veicināt tiesu neatkarību un objektivitāti, efektivitāti un tiesu pieejamību.
3. CEPEJ grupa atbalsta plašas apspriedes, lai sniegtu priekšlikumus par Tiesiskās vides pilnveides komisijas izstrādātajām turpmākajām politikām un ieteikumus, kā iekļaut tos ziņojumā "Par Tieslietu padomes darba pilnveidošanu".
4. Tieslietu ministram un Tieslietu ministrijai pašlaik ir "starpnieka" loma starp Tieslietu padomi un citām tiesu pašpārvaldes struktūrām no vienas puses un Saeimu un citām valsts iestādēm no otras puses. Šī loma būtu rūpīgi jāpārvērtē. Ja ministram/ministrijai nav rīcības brīvības, un daudzos saistītos jautājumos tai nevajadzētu būt rīcības brīvībai, ministra/ministrijas iesaistīšana var radīt pārpratumus un aizdomas par iejaukšanos tiesu neatkarībā.
Tieslietu padome
5. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus, lai Tieslietu padomei piešķirtu jaunas kompetences, stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un mazinātu izpildvaras un likumdevēja ietekmi uz tiesnešu karjeru. Eksperti uzskata, ka šādi grozījumi būtiski uzlabotu situāciju attiecībā uz tiesnešu neatkarību. Šajā procesā noteikti būs lietderīgi smelties idejas no CCJE atzinuma Nr. 10 (2007) par Tieslietu padomes, kas strādā sabiedrības labā, darbu.
6. Tieslietu padomes sastāvs pilnībā neatbilst Eiropas Padomes ieteikumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
