5. Jūnijs 2018 /NR. 23 (1029)
Skaidrojumi. Viedokļi
Likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" svarīgākie aspekti
1
Jānis Lapsa
ZAB "Kalniņa, Lapsa un partneri" zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzējs, likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" līdzautors 

Daudz stabilāku virzību ceļā uz pieņemšanu ir guvis likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums" (turpmāk – Likumprojekts), ar kuru plānots aizstāt šobrīd spēkā esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri", kas darbojas jau 25 gadus. Tādēļ šajā rakstā kā minētā likumprojekta līdzautors atzīmēšu vissvarīgākās izmaiņas salīdzinājumā ar pastāvošo regulējumu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jūlija Kolomijceva
5. Jūnijs 2018 / 10:55
0
ATBILDĒT
Apzinoties vairākas problēmas, tostarp fiktīvus īres līgumus, tomēr uzskatu, ka likumprojektā “Dzīvojamo telpu īres likums” nav atrasts saprātīgs līdzsvars starp izīrētāja un īrnieka interesēm.
Saskaņā ar pētījumiem iepriekš finanšu krīzi “vislabāk izturēja” tās Eiropas valstis, kurās īrniekam kā līguma vājākai pusei (līdzīgi kā darbinieka vai patērētāja gadījumā) piešķirta papildus aizsardzība. Stabilas un paredzamas īres attiecības nodrošina personu mobilitāti darba tirgū un mājokli, ja, piemēram, parādu dēļ persona zaudējusi tai piederošo dzīvojamo īpašumu.
Pretēji likumprojektam vairākās ES valstīs īres līgums var tikt noslēgts mutiski. Turklāt tendence ir atļaut beztermiņa īres līgumus, nevis terminētus, kā tas ir projektā. Ja līgums ir terminēts, līguma brīvības princips var reāli nestrādāt, un izīrētājs var faktiski ietekmēt līguma saturu/noslēgšanu, uzspiežot īrniekam nelabvēlīgus noteikumus. Kā arī, ņemot vērā mājokļa sociālo aspektu, dažas valstis, piemēram, Vācija, ieviesušas īres maksas kontroli un ierobežojumus. Īpašnieka maiņas gadījumā gan pastāv noteikums par līguma ierakstīšanu publiskā reģistrā, lai līgums būtu saistošs jaunajam īpašniekam. Taču vienlaikus pastāv arī papildu priekšnoteikumi, piemēram, Igaunijas likums paredz papildus termiņu, kādā ieguvējs uzteikt var īres līgumu ar iepriekšējo īpašnieku, un to, ka ieguvējam jābūt neatliekamai vajadzībai pašam lietot dzīvojamo telpu. Vienlaikus Igaunijas likumā ietvertas normas, kuru mērķis ir aizsargāt ieguvēju no “pārsteiguma” jeb fiktīviem īres līgumiem.
Salīdzinot ar citām ES valstīm, jaunajā likumprojektā ir daudz dispozitīvu normu, par vairākām lietām puses var brīvi vienoties. Savukārt citur tieši dzīvojamās telpas īres jomā pastāv vairāki imperatīvi likuma noteikumi, kuri nosaka skaidrus un konkrētus risinājumus, ja puses nav par kaut ko vienojušās līgumā (kā tas bieži notiek realitātē, it īpaši gadījumā, kad abi – īrnieks un izīrētājs – ir privātpersonas un vispār neslēdz īres līgumu rakstiski).
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties