Šis "Jurista Vārda" laidiens ir veltīts advokatūrai – Latvijas daudzskaitlīgākajai juridiskajai profesijai, kurā šobrīd darbojas 1222 zvērināti advokāti.

Žurnāls tapis, redakcijai ar prieku atsaucoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīvu un ņemot vērā, ka advokatūras kā neatņemamas un būtiskas tieslietu sistēmas sastāvdaļas diskusijas par savu attīstību un darba organizāciju ne vien interesē, bet arī tieši ietekmē visu pārējo tieslietu sistēmu. Vēl jo vairāk citus mūsu lasītājus var interesēt advokatūras locekļu uzkrātā pieredze un izstrādātie priekšlikumi uzlabojumiem tieslietu sistēmas darbā (šai gadījumā konkrēti – maksātnespējas tiesību nozarē).

Žurnālu aizsāk šī "Jurista Vārda" viesredaktora, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja, zv. advokāta Dr. iur. Jāņa Rozenberga pārskats par advokatūras pašreizējo situāciju un gaidāmajām pārmaiņām, tai skaitā paredzamo advokāta procesa paplašināšanu no 2019. gada, advokātu pieaugošo lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, advokātu kvalifikācijas celšanas regulējumu, advokātu biroju tiesiskā statusa noregulēšanas iespējām u.c.

Tāpat kā pirmajā "Jurista Vārda" speciālizlaidumā, kas bija veltīts advokatūrai (2016. gada 15. martā¹), arī šajā žurnālā ir publikācija, kas atskatās pagātnē. Pirms diviem gadiem Dr. hist. Valters Ščerbinskis atskatījās uz advokāta profesijas vēsturi, jo tobrīd Latvijas advokatūra svinēja 95 gadu jubileju. Savukārt šajā "Jurista Vārdā", kas iznāk Latvijas simtgades zīmē, vēsturnieks iezīmē advokātu nozīmīgo lomu gan Latvijas valsts tapšanā, gan tieslietu sistēmas veidošanā.

Tālāk seko zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu sagatavots ieskats atsevišķos advokāta profesijas aspektos: advokāta tiesības uz informāciju (autori – Andris Tauriņš, Dr. iur. Viktorija Jarkina, Toms Vilnis); advokāta loma kriminālprocesā (Dmitrijs Skačkovs); advokāta imunitāte (Dr. iur. Violeta Zeppa-Priedīte).

Žurnālu noslēdz Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Maksātnespējas tiesību advokātu sekcijas apkopotie viedokļi par dažiem maksātnespējas tiesību problēmjautājumiem: iespējas ieviest vienkāršotu bankrota procedūru juridiskajām personām, kurām nav aktīvu (Olavs Cers); piedāvājumi efektivizēt tiesiskās aizsardzības procesus (Evita Ostrovska); nepieciešamās izmaiņas fizisko personu maksātnespējas procesos (Madara Volksone, Raivo Sjademe).

Kaut arī apjoma ziņā nelielas, tomēr uzmanības vērtas noteikti ir arī divas advokāta Egīla Radziņa esejas, kas gan ar saturu, gan formu apliecina vārda mākslas spēku un nozīmi jebkura jurista, tai skaitā arī advokāta, darbā, kā arī ar palielu ironijas devu pieskaras šobrīd Latvijas sabiedrībā aktuālajai "čekas maisu" problēmai.

Noslēdzot šo advokatūrai veltītā "Jurista Vārda" speciālizlaiduma pieteikumu, vēlreiz pateikšos Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem par iniciatīvu un līdzdalību šī žurnāla tapšanā. Ne vien nepārtraukti advokātu darba normatīvā regulējuma un kolēģijas institūciju efektivitātes uzlabojumi, advokātu kvalifikācijas, reputācijas un citu profesionālo "latiņu" celšana, bet arī šādas – atvērtas – diskusijas ir līdzeklis, lai sasniegtu to ideālo stāvokli, uz kuru Latvijas advokatūra ir tradicionāli tiekusies, resp., kad tā ir efektīva tiesu sistēmas daļa, kas, "no vienas puses, ir brīva un neatkarīga, bet, no otras puses, padota stingrai iekšējai disciplīnai, ar organiski ieaudzinātu augstu profesionālo ētiku, ar izkoptām tradīcijām".²