Latvijas sabiedriskajā televīzijā vērot Japānas–Senegālas, Dienvidkorejas–Meksikas vai Panamas–Tunisijas futbola spēli šķiet tik pašsaprotami, ja runājam par FIFA pasaules kausa spēlēm, kas notiek mūsu kaimiņvalstī Krievijā. Uzmanīgāk pārskatot spēļu sarakstu un televīzijas programmu, kā arī papētot šo pārraižu finansējuma avotus, tomēr vairs nešķiet, ka šo spēļu atspoguļošana Latvijas sabiedrībai būtu jāuztver tik pašsaprotami.

Par Latvijas sabiedrībai īpaši svarīgiem notikumiem cita starpā nosauktas pasaules hokeja čempionāta finālsacensības, pasaules kausa izcīņa futbolā un Eiropas futbola čempionāta finālsacensības. Šādu sporta sacensību sarakstu Ministru kabinets (MK) 2011. gadā¹ (formāli) noteica saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām. Tāpat sarakstā iekļautas olimpiskās spēles, Latvijā notiekošie čempionāti olimpiskajos sporta veidos. Tātad arī Panamas futbola izlases (55. spēcīgākā pasaulē!) spēle Latvijas sabiedrībai uzskatāma par nozīmīgu.

Būtu jāatzīst, ka septiņu gadu laikā kopš minēto noteikumu pieņemšanas dzīve ir gājusi uz priekšu un savulaik Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais saraksts, iespējams, nav pilnībā ticis līdzi progresam. Patiesībā situācija ir daudz sliktāka. Saskaņā ar to pašu MK noteikumu anotāciju² tomēr jāsecina, ka pēc būtības šis saraksts ir radīts 2004. gadā un 2011. gadā ir tikai formāli pārapstiprināts bez nopietnāka izvērtējuma. Noteikumu projekta anotācijā KM pavisam godīgi gan ir norādījusi iemeslus, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība – Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizstāja Radio un televīzijas likumu un mainījās terminoloģija. Tātad faktiski vismaz 14 gadus nav veikts nekāds nozīmīguma izvērtējums sabiedrības interesēm nozīmīgo pasākumu sarakstā. Var uzskatīt, ka tāpēc valsts ieskatā basketbola izlase ("maz zināmie" Kambala, Biedriņš, Porziņģis), tenisisti (Gulbis, Ostapenko) un pludmales volejbolisti (Samoilovs, Pļaviņš un Šmēdiņš) sabiedrībai nav nozīmīgi. Var jau būt, ka spēle starp 27. un 61. (Japāna un Senegāla) vai 21. un 55. (Tunisija un Panama) spēcīgāko futbola izlasi ir vērtīgāka nekā jebkura Samoilova un Šmēdiņa vai Jeļenas Ostapenko cīņa attiecīgi Beach World Tour vai WTA Grand Slam.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ļoti daudz uzmanības veltīja Latvijas Radio 5 saturam, un sabiedrībā plaši tika diskutēts par NEPLP aktivitātēm šajā jautājumā. Kāpēc "sabiedrībai īpaši svarīgie notikumi", lai tos rādītu tiešraidē par valsts naudu, nav pelnījuši vismaz tikpat skaļu diskusiju (vai vismaz nelielu izvērtējumu) nu jau vairāk nekā četrpadsmit gadus?