Valsts informatīvajā resursā par cilvēktirdzniecības mazināšanas tēmu un aktualitātēm Latvijā – vietnē cilvektirdznieciba.lv¹ – jūnija izskaņā publicēta no ikgadējā Amerikas Savienoto Valstu Valsts departamenta ziņojuma par cilvēku tirdzniecības apkarošanu² izrietošā informācija, kas raksturo situāciju Latvijā.³ Tajā uzsvērts, ka Latvijas valdība pilnībā neizpilda minimālos standartus, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, tomēr tā pūlas tos ieviest. Salīdzinot ar pārskata periodu, kas izvērtēts iepriekšējā ziņojumā, Latvijas centieni ir uzlabojušies, tāpēc Latvija saglabājusi tās vietu 2. līmenī.

Kā izriet no pārskata, Latvijā cilvēku tirdzniecības novēršanas centieni ir uzlabojušies, jo:

• valsts apmaksātajā palīdzības programmā personām, kas cietušas šādā noziegumā, tika iekļauts vairāk upuru nekā iepriekš;

• Latvija laboja normatīvo regulējumu, lai noteiktu, ka licencētām darbā iekārtošanas aģentūrām, kas piedāvā iekārtošanu darbā ārpus Latvijas, jānodrošina vismaz minimālā alga, kas noteikta attiecīgajā mērķa valstī;

• pilnveidoja Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai aizsargātu upurus, kas piespiesti veikt pārkāpumus.

Taču, neskatoties uz šiem centieniem, Latvijā netika ieviesti minimālie standarti vairākās būtiskās jomās:

• samazinājās to personu skaits, pret kurām tika uzsākta kriminālvajāšana par cilvēku tirdzniecību, un personām, kas notiesātas par cilvēku tirdzniecību, tiesas turpināja noteikt maigus sodus, parasti neparedzot cietumsodu;

• dažādu dienestu darbiniekiem trūkst zināšanu par cilvēku tirdzniecības pazīmēm, kas apgrūtina šādu gadījumu identificēšanu, it īpaši starp sievietēm un nepilngadīgajām prostitūcijas industrijā;

• nepilngadīgie no valsts ārpusģimenes aprūpes iestādēm tika pakļauti cilvēku tirdzniecības riskiem seksuālas izmantošanas nolūkā, un viņiem nebija tiesību saņemt valsts apmaksātos palīdzības pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzības programmas ietvaros.