Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments kopsēdē šā gada 22. jūnijā izskatīja pieteicēja kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 4. oktobra spriedumu. Izskatāmajā lietā procesa dalībniekiem bija strīds par to, vai pieteicējam ir tiesības tikt atzītam par Latvijas pilsoni.

Augstākā tiesa atzina, ka Administratīvā apgabal­tie­sa nepareizi interpretējusi un piemērojusi Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs lēmumu un darbību nozīmi.

Spriedumā Augstākā tiesa norāda, ka Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnai kā Latvijas valsts iekārtas vispārējam tiesību principam ir augstākais juridiskais spēks. Šī doktrīna nav formāls princips, kura praktiskā nozīme izbeigusies līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna ir saistoša ikvienai Latvijas valsts institūcijai, un tām ir pienākums ievērot Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, īstenojot jebkuru tām uzticēto funkciju. Valsts nepārtrauktības doktrīna ir jāņem vērā arī tiesām, vērtējot Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs izdoto lēmumu un veikto darbību tiesisko nozīmi.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs darbība bija vienīgā Latvijas valsts rīcībspējas izpausme okupācijas periodā. Dienests rīkojās Latvijas valsts vārdā, lai nodrošinātu Latvijas valsts pastāvēšanu. Tā izdotajiem lēmumiem un veiktajām darbībām bija un ir tiesiska nozīme.

Augstākā tiesa secināja, ka Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta ārzemēs īstenotā Latvijas ārzemju pasu izsniegšana un pagarināšana bija svarīga Latvijas valsts nepārtrauktības idejas uzturēšanā okupācijas periodā, tostarp saglabājot Latvijas pilsoņu kopumu.

Augstākā tiesa ar šo spriedumu paplašina judikatūru par valsts nepārtrauktības doktrīnu, kas iepriekš skaidrota vairākos Satversmes tiesas spriedumos.

Tiesnešiem ir īpaša atbildība par tiesiskuma aizsardzību

Veronika Krūmiņa
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja

Kasācijas instances sniegtajai problēmjautājumu analīzei un tiesību normu interpretācijai ir būtiska nozīme sabiedrības izpratnes veidošanā par tiesiskas valsts vērtībām.