14. Augusts 2018 /NR. 33 (1039)
Skaidrojumi. Viedokļi
Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās – 2018. gada 20. jūnija grozījumi Kriminālprocesa likumā
Īss apskats un komentāri
Dr. iur.
Ārija Meikališa
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore 
Dr. iur.
Kristīne Strada-Rozenberga
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore 

2018. gada 20. jūnijā Saeima pieņēma kārtējos, nu jau 34. grozījumus Kriminālprocesa likumā1 (turpmāk – 20.06.2018. KPL grozījumi), kuri izsludināti 2018. gada 4. jūlijā un stāsies spēkā 2018. gada 1. septembrī. Rakstā ietverts šo grozījumu īss apskats un komentāri, akcentējot būtiskākās izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā, kuras attiecināmas uz ikvienu kriminālprocesa veikšanas veidu, kā arī raksturojot ar grozījumiem ieviesto t.s. paātrināto kriminālprocesu.

20.06.2018. KPL grozījumu vispārīgs raksturojums

[1] Grozījumi skāruši KPL A un B daļu. Ar tiem grozīti 69 KPL panti, tai skaitā astoņi izteikti jaunā redakcijā, KPL papildināts ar vienu pantu, no tā izslēgti divi panti un viena nodaļa piecu pantu apjomā.

[2] Absolūts vairums veikto grozījumu saistīti un to kodolu veido Iekšlietu ministrijas iniciētais kriminālprocesa vienkāršošanas pasākumu kopums. Atbilstoši likumprojekta anotācijā2 norādītajam grozījumi izstrādāti, izpildot Ministru kabineta 2016. gada 6. aprīļa rīkojuma Nr. 248 "Par Valsts policijas attīstības koncepciju" 3. punktā doto uzdevumu – Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ģenerālprokuratūru un citām tiesību aizsardzības iestādēm sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", paredzot kriminālprocesa izmeklēšanas vienkāršošanu, noziedzīga nodarījuma smagumam samērīgu izmeklēšanu, kā arī kriminālprocesa apturēšanas un izbeigšanas nosacījumu pārskatīšanu. Šī uzdevuma izpildes gaitā Valsts policija sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju un Ģenerālprokuratūru īstenoja Eiropas Komisijas pamatprogrammas "Drošības un brīvības garantēšana" īpašās programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" projektu "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus". Projekta gaitā tika izstrādātas vadlīnijas,3 kurās apkopota astoņu Eiropas Savienības valstu pieredze vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā un ietverti priekšlikumi kriminālprocesa izmeklēšanas efektivizēšanai. Likumprojekta apspriešanas laikā Saeimā gan izstrādātās normu redakcijas tika koriģētās, galīgajā likumprojektā ietverti papildu grozījumi KPL, tomēr pamatideja saglabāta nemainīga. Atzīmējams gan, ka Valsts policijas realizētā projekta rezultātā ieteiktie grozījumi lielā mērā attiecināti ne tikai uz mazāk smagiem noziegumiem (kāds bija projekta pētījuma tvērums), bet gan uz visu noziedzīgo nodarījumu veidiem (grozījumi KPL A un B daļā attiecībā uz vispārīgajiem procesa veikšanas noteikumiem) vai arī uz visiem nodarījumiem, izņemot sevišķi smagus noziegumus (t.s. paātrinātais process). Jautājumi par to, vai izstrādātās procesa vienkāršošanas vadlīnijas bija un ir iederīgas kopējā līdz šim spēkā esošajā kriminālprocesa sistēmā un vai Saeimā pieņemtie grozījumi iedzīvina vadlīnijās paustos ieteikumus, nav atbildami vienkārši un viennozīmīgi – šeit ir saskatāmas noteikta veida problēmas. Tomēr šiem jautājumiem šajā rakstā tuvāk netiks pievērsta uzmanība, pieturoties pie iepriekšējos rakstos par grozījumiem KPL praktizētās pieejas sniegt pieņemto grozījumu komentāru, pievēršot uzmanību iespējamām neskaidrībām, būtiskiem jauninājumiem un ietverot autoru viedokli par attiecīgo normu turpmāku praktisko piemērošanu, atsevišķu aspektu dziļāku zinātnisku izpēti atstājot citām, īpaši šiem jautājumiem veltītām publikācijām.

[3] Atsevišķi grozījumi veikti arī pēc Tieslietu un Aizsardzības ministrijas ierosinājumiem. Tieslietu ministrijas ierosinātie grozījumi pamatoti gan ar nepieciešamību reaģēt uz Satversmes tiesas lemto par KPL 629. panta piektās daļas neatbilstību Satversmei, gan praksē konstatētiem problēmjautājumiem par pierādīšanas priekšmetu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietās un saīsinātā sprieduma rakstīšanas gadījumiem.4 Savukārt Aizsardzības ministrijas rosinātie grozījumi saistāmi ar Militārās policijas izmeklēšanas kompetences paplašināšanu.5

 

Grozījumi attiecībā uz procesa dalībniekiem

[4] Nedaudz grozīts izmeklētāja pienākumu uzskaitījums, kurš ietverts KPL 29. panta pirmajā daļā. Pirmkārt, līdz šim esošais pienākums "izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē un nepamatotiem izdevumiem" aizstāts ar pienākumu "izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko kriminālprocesa veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālās darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk". Analizējot veiktās izmaiņas, secināms, ka ne teorētiskā līmenī, ne kriminālprocesa piemērošanas praksē veiktie grozījumi pēc būtības neko nemaina, jo jaunajā normas formulējumā ietvertie pienākumi bija attiecināmi uz izmeklētāju jau pirms grozījumiem. Proti, jau pirms grozījumiem izmeklētājam saskaņā ar KPL 14. panta otro daļu kriminālprocess bija jāveic pēc iespējas vienkāršākā veidā. Savukārt pienākums izvēlēties veikt tādas procesuālās darbības, kuras nodrošina kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk, jau bija paredzēts KPL 382. panta pirmajā daļā, tāpat ekonomiska darbību veikšana bija ietilpināma arī līdzšinējā formulējumā "bez neattaisnotiem izdevumiem". Tai pašā laikā norādāms, ka izmaiņu veikšana var maldinoši radīt priekšstatu, ka turpmāk izmeklētājam process nav jāveic, ievērojot liegumu neattaisnoti iejaukties personas dzīvē, jo šī norāde pēc grozījumiem izmeklētāja pienākumos vairs tieši netiek minēta. Tomēr šāds secinājums ir nepamatots, jo pienākumu neattaisnoti neiejaukties personas dzīvē izmeklētājam, tāpat kā jebkuram procesa virzītājam, uzliek KPL pirmais pants.

Otrkārt, KPL 29. panta pirmā daļa papildināta ar norādi par izmeklētāja pienākumu likumā noteiktos gadījumos un kārtībā apturēt un izbeigt procesu. Arī šie grozījumi pēc būtības neko nemaina, jo pienākums izbeigt kriminālprocesu bija paredzēts gan KPL 401. pantā, gan citos pantos, kuros reglamentēta kriminālprocesa izbeigšana. Savukārt lēmuma pieņemšana par kriminālprocesa apturēšanu kā izmeklētāja pienākums vai tiesības jau bija paredzēta KPL pantos, kas attiecināmi uz kriminālprocesa apturēšanu izmeklēšanas laikā (KPL 378. un 400. pants).6

[5] Nedaudz papildināts izmeklētāja tiešā priekšnieka tiesību klāsts. KPL 31. panta trešā daļa papildināta ar izmeklētāja tiešā priekšnieka tiesībām pārsūdzēt prokurora lēmumu un dotos norādījumus, atdodot krimināllietu atpakaļ izmeklēšanas iestādei izmeklēšanas turpināšanai. Tādējādi izmeklētāja tiešajam priekšniekam piešķirtas tiesības, kuras līdz šim viņam nebija. Būtiski norādīt, ka norma piemērojama atbilstoši tās vārdiskajai izteiksmei un izmeklētāja tiešajam priekšniekam piešķirtas tiesības pārsūdzēt tikai viena veida prokurora lēmumu, kurš attiecināms uz izmeklēšanu, t.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties