Šī gada 25. maijā spēkā stājās viens no pēdējos gados lielāko sabiedrisko rezonansi guvušajiem Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktiem – Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Regula).1 Regulas ietekmē Latvijā ar šī gada 5. jūliju Fizisko personu datu aizsardzības likumu aizstāja jaunais Fizisko personu datu apstrādes likums.2 Šie akti regulē ļoti plašu ar datu izmantošanu saistītu jautājumu loku, galveno uzmanību pievēršot indivīda privātuma aizsardzības garantēšanai. Tomēr šī raksta mērķis ir jaunā regulējuma kontekstā aplūkot tikai nelielu un specifisku ar veselības datiem saistītu jautājumu loku, proti, iespējas izmantot informāciju par personas veselību zinātniskās pētniecības vajadzībām. Vēl vairāk, raksta formāts attiecībā uz šiem jautājumiem ļauj tikai ieskicēt situāciju un galvenās problēmas, nepiedāvājot detalizētus šo problēmu risinājumus.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Bezmaksas informatīvais tālrunis 80006000
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
