2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura viens no mērķiem ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, tas ir, pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu. Minētais, raksta autores personiskā pieredze saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas organizēšanu, kā arī publikācija saistībā ar šo tēmu vienā no žurnāla "Jurista vārds" jūlija numuriem1 ir iemesli šī raksta tapšanai.
Autore cer, ka šis raksts pamudinās dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas jautājumu risināšanā un kā informatīvais materiāls būs noderīgs dzīvokļu īpašniekiem, kas līdz šim nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un kam attiecīgi tas vēl ir jāpieņem nākotnē.
Rakstā ir aplūkots pārvaldīšanas tiesību jēdziens, raksturojot pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā, kā arī pārvaldīšanas tiesības no īpašumtiesību viedokļa. Rakstā ir aplūkoti lēmuma par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu procesa juridiskie un praktiskie aspekti, ar kuriem nācies saskarties praksē, organizējot lēmumu pieņemšanu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas.
Ievads
2018. gadā stājās spēkā normatīvais regulējums, kura mērķis ir veicināt Rīgas pašvaldības teritorijā esošo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku aktīvāku iesaisti dzīvojamo māju kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā, pārņemot mājas pārvaldīšanas tiesības. Sākot ar 2018. gada 1. janvāri, dzīvojamās mājas, kuras pārvaldīšanas tiesības ir pārņemtas no pašvaldības un ir noslēgts pārvaldīšanas līgums, dzīvokļu īpašnieki var saņemt atvieglojumus no taksācijas gadam aprēķinātās nekustamā īpašuma nodokļa summas. Atvieglojuma apjoms – 90 %.2 2017. gada 29. decembrī stājās spēkā Rīgas domes 2017. gada 15. decembra saistošie noteikumi Nr. 19 "Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība sniedz palīdzību energoefektivitātes pasākumu veikšanai dzīvojamā mājā un dzīvojamās mājas atjaunošanai", kuri paredz kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība līdzfinansē daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes pasākumus un dzīvojamās mājas atjaunošanu. Arī šajā gadījumā viens no kritērijiem, lai varētu pretendēt uz līdzfinansējuma piešķiršanu dzīvojamās mājas atjaunošanai ir tas, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības pārņemtas no Rīgas pilsētas pašvaldības un ir noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums.3
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas mājaslapā pieejamo jaunāko pārskatu, tas ir, 2016. gada pārskatu par pašvaldības rīcībā esošo dzīvojamo fondu, 2016. gada 31. decembrī Rīgā bija 5212 pašvaldības dzīvojamās mājas, par kurām pieņemti lēmumi nodot tās privatizācijai, no kurām līdz 2016. gada 31. decembrim dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā pārņemtas tikai 64 dzīvojamās mājas (1,2 %).4
Raksta mērķis ir aplūkot pārvaldīšanas tiesību jēdzienu, raksturojot pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā un pārvaldīšanas tiesības no īpašuma tiesību viedokļa, kā arī raksturot lēmuma par pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu pieņemšanas problēmas no juridiskā viedokļa un praktiskā viedokļa, tai skaitā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas formas. Pārvaldīšanas tiesības rakstā ir aplūkotas, galvenokārt domājot tieši par Rīgas pašvaldības valdījumā esošo dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu.
Pārvaldīšanas tiesību jēdziens
Pārvaldīšanas tiesības privatizācijas procesā
Privatizējamā dzīvokļa īpašnieka pienākums piedalīties daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanā ir konkrēti noteikts likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk – Privatizācijas likums). Saskaņā ar tā 33. panta pirmās daļas 6. punktu apņemšanās uzņemties daudzdzīvokļu mājas kopīgas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas saistības jau bija jānorāda privatizācijas pieteikumā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.