MIFID I jeb Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kura attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK, kuras ievešana visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notikusi 2007. gada novembrī, ir normatīvais akts, kas Eiropas finanšu un kapitāla tirgu "mežonīgos Rietumus", kuri, protams, nebija tik mežonīgi kā ASV tirgi (dominējošie uzvedības modeļi ir labi ilustrēti Holivudas dižpārdokļos "Volstrītas vilks", "Volstrīta", "Netīra nauda"), pārveidojusi par sakārtotu vidi, kurā ieguldītāji tiek salīdzinoši efektīvi aizsargāti un tiek pievērsta uzmanība kopējā tirgus efektivitātes un integritātes nodrošināšanai.

Savukārt MIFID II jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES un MIFIR jeb Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir pirmā līmeņa tiesību akti, kurus var salīdzināt ar finanšu tirgus jauno testamentu, kas ietekmē ikvienu ieguldītāju, kurš veic darījumus ar finanšu instrumentiem, un ikvienu ieguldījumu (kā arī ieguldījumu blakus pakalpojumu) sniedzēju kā Eiropas Savienībā, tā arī ārpus tās, ja tiem ir paredzēta jebkāda saskarsme ar ES iekšējo tirgu. Tos pieņēma, "reaģējot uz finanšu krīzi, lai palīdzētu veidot pārredzamākus, konkurētspējīgākus un integrētākus ES finanšu tirgus nolūkā samazināt tirdzniecību ārpus regulētiem tirgiem, nodrošināt lielāku aizsardzību ieguldītājiem un patērētājiem un, visbeidzot, palielināt finanšu stabilitāti".