Katru gadu marta pēdējā svētdienā Latvijā notiek pāreja uz vasaras laiku, bet oktobra pēdējā svētdienā – atpakaļ uz ziemas laiku. Pāreja uz ziemas laiku daudziem nozīmē iespēju pagulēt vienu stundu ilgāk, bet pāreja uz vasaras laiku parasti saistīta ar neapmierinātību. Latvijā regulāra pāreja uz vasaras laiku tika ieviesta 1981. gada 1. aprīlī, kad to ieviesa Padomju Savienībā, taču šodien pāreja uz vasaras laiku notiek tāpēc, ka tā vienoti notiek visā Eiropas Savienībā. Vienota pāreja uz vasaras laiku visās Eiropas Savienības valstīs ir svarīga iekšējā tirgus darbībai. Var tikai iztēloties, cik grūti, piemēram, būtu saskaņot pasažieru pārvadājumu laikus, ja katra dalībvalsts izvēlētos citu pieeju pārejai uz vasaras laiku – neveiktu to vai veiktu savā unikālā datumā. Tāpat vēsturiski pāreja uz vasaras laiku ir tikusi saistīta ar enerģijas taupīšanu, un arī joprojām tas ir viens no galvenajiem apsvērumiem vasaras laika saglabāšanai. Tomēr, pateicoties dažādiem pētījumiem par laika maiņas negatīvo ietekmi, kā arī Eiropas Savienības iedzīvotāju aktivitātei, tas var drīzumā mainīties.

Diskusijas par pārejas uz vasaras laiku atcelšanu Latvijā ir bijušas iepriekš. Ekonomikas ministrija 2014. gada martā veica aptauju internetā, kur neapmierinātību ar laika maiņu izteica 4917 no 6244 respondentiem. Savukārt 2017. gada novembrī portālā manabalss.lv publicēta iniciatīva visu gadu saglabāt vasaras laiku, neveicot pāreju uz ziemas laiku, ko parakstījuši vairāk nekā 4700 iedzīvotāju. Tomēr šis nav jautājums, ko Latvija varētu pati atrisināt – Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra Direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku nedod dalībvalstīm iespēju izvēlēties – veikt vai neveikt pāreju uz vasaras un ziemas laiku. Pāreja uz vasaras laiku un ziemas laiku notiek vienoti visās 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Šajā jautājumā tik tikko ir noticis pavērsiens Eiropas Savienības līmenī. 2018. gada 31. augustā Eiropas Komisija ir publiskojusi Eiropas Savienības iedzīvotāju aptaujas rezultātus par pāreju uz vasaras laiku. Aptauja ir nozīmīga ar to, ka tajā piedalījās rekordaugsts iedzīvotāju skaits – 4,6 miljoni iedzīvotāju, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo augstāko aptaujas dalībnieku skaitu 2015. gadā par Putnu direktīvu, kad aptaujā piedalījās 550 000 respondentu. Pirmkārt, aptaujas rezultāti liecina, ka eiropieši ir gatavi izrādīt iniciatīvu, ja runa ir par jautājumiem, kas tos patiešām satrauc. Otrkārt, viedoklis par pāreju uz vasaras laiku ir nepārprotams – 84 % no respondentiem nav apmierināti ar pāreju uz vasaras laiku.

Komentējot aptaujas rezultātus, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pauda, ka, "ja cilvēki to vēlas, mēs to darīsim". Attiecīgi Eiropas Komisija izstrādās priekšlikumu, kas tiks virzīts Eiropas Parlamentā un paredzēs atstāt dalībvalstu ziņā to, kā tās saskaņos savus pulksteņa laikus. Neatkarīgi no valstu izvēles šajos jautājumos Eiropas Savienībā tiks saglabātas trīs laika joslas, kas nošķir dalībvalstis.

Jāatzīmē, ka 2018. gada 14. augustā Ministru kabinets ir apstiprinājis Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku. Saskaņā ar oficiālo pozīciju Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks Eiropas Savienībā vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus Latvija neatbalsta, ka pāreja uz vasaras laiku vai tās atcelšana tiktu noteikta kā nacionāla līmeņa jautājums tieši to iemeslu dēļ, kāpēc šobrīd direktīva paredz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienotu pāreju uz vasaras laiku. Savukārt, piemēram, Somija un Igaunija lūgusi Eiropas Komisiju apsvērt iespēju palikt visu gadu ziemas laikā. Tāpēc, lai arī izvēli, kurā nometnē atrasties pārejas uz vasaras laiku jautājumā, izdarīt ir viegli, šo jautājumu visiem apmierinošā veidā atrisināt būs grūti.