18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)
Redakcijas sleja
Tiesību sistēmas brieduma pakāpe

Starp Augstākās tiesas judikatūras jaunumiem septembra sākumā parādījās 19. jūnija lēmums lietā SKK-197/2018,1 kur Krimināllietu departaments meklēja atbildi uz jautājumu par draudzības apstiprināšanas nozīmi sociālajos tīklos. Otrs pēdējā laikā svarīgs temats ir Eiropas Padomes Moneyval komitejas 5. kārtas novērtēšanas ziņojums par Latviju.

Aktīvākie sociālo tīklu lietotāji un vispār zinātkāri cilvēki iespējams apzinās lēmumā lietā SKK-197/2018 aplūkotā sociālā tīkla (Facebook) praksi attiecībā uz personas patiesās identitātes pārbaudi.2 To zinot, var tikai minēt, vai kasācijas sūdzību iesniegušais aizstāvis par sūdzības sagatavošanu arī prasīja honorāru (varētu pastrīdēties – sūdzība iesniegta derību rezultātā vai pilnā nopietnībā). No sprieduma teksta nav iespējams secināt, kurā lietas stadijā tika nešaubīgi atzīts un ar kādiem līdzekļiem konstatēts, ka divi draudzīgie profili patiešām pieder lietas dalībniekiem un viņi īsteno efektīvu kontroli pār šiem kontiem. Vienkāršs piemērs: mēģinot Facebook atrast Andri Bērziņu (jebkuru no zināmajiem) vai dziedātāju Teiloru Sviftu, var apjukt. Daudzas slavenības sociālajos tīklos startē ar vairākiem kontiem. Twitter un Instagram ir zināmākie no sociālajiem tīkliem, kas piedāvā publikai "verificētus" kontus. Kas svarīgi, verifikāciju bieži vien piedāvā tikai slavenībām (ar izņēmumiem), kuru vārds visbiežāk tiek izmantots bez attiecīgas atļaujas.

Pazīmes, pēc kurām vēl detalizētāk izvērtēt, vai Facebook "draudzības" dēļ nepastāv interešu konflikts, katrs var iztēloties pēc savas fantāzijas, bet šādas lietas parādīšanās vienu reizi neizslēdz, ka citā lietā ar citiem faktiskajiem apstākļiem Augstākajai tiesai nāksies vērtēt draudzības izpausmes visdažādākajos veidos.

Šī sprieduma publiskošanu, iespējams, aizēnoja diskusijas par Moneyval ziņojumu,3 kurā vērtēti Latvijas (ne)sasniegumi cīņā ar naudas atmazgāšanu (jeb juristu valodā – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumos).

Reaģējot uz šo Moneyval ziņojumu, Ministru kabinets izrādījis visai nopietnu attieksmi pret šo jautājumu. Sabiedrībai izziņots, ka Finanšu sektora attīstības padome konceptuāli atbalstījusi pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai. Šāda ziņa liek domāt, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu kā juridisks jautājums radies tikai vakar. Mēģinot vērtēt Ministru kabineta rīcību uz kopējā notikumu fona, vēl nav iespējams saprast, cik tajā visā ir priekšvēlēšanu adrenalīna, bet cik tajā ir patiesas rūpes par Latvijas finanšu sistēmas ilgtspēju.

Varētu pat pastrīdēties, vai formālāk piemēro 2005. gadā pieņemtā Azartspēļu un izložu likuma 41. panta piekto daļu4 vai tomēr 2008. gadā pieņemto Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu. Pat rūdītākajiem sporta līdzjutējiem nebūtu viegli nosaukt kādu nacionālo sporta čempionātu, kura nosaukums nesatur azartspēļu reklāmu, vai kur starp vadošajiem sponsoriem netiek reklamēti azartspēļu kantori. Tikmēr finanšu sektorā varētu mēģināt vilkt un meklēt līdzīgas paralēles.

Moneyval apkopojuma tabulā Latvijas sasniegumi ir apmierinoši tikai hipotētiski piešķirto pilnvaru un vadlīniju izstrādē. Neapmierinošs vai daļēji apmierinošs vērtējums ir šo dokumentu reālās izpildes jautājumos. Kvalificēta darbaspēka trūkuma apstākļos var pamatoti jautāt: kas tad būs tie speciālisti, kas ieviesīs un ikdienā realizēs Moneyval norādīto trūkumu novēršanu?


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Lēmumu skat. žurnāla Tiesību prakses rubrikā 32. lpp.

2.  Skat., piemēram: https://en.wikipedia.org/wiki/Facebook_real-name_policy_controversy

3.  Skat.: https://www.coe.int/en/web/moneyval/-/moneyval-publishes-a-report-on-latvia

4.  Azartspēļu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kakstāns Ā. Tiesību sistēmas brieduma pakāpe. Jurista Vārds, 18.09.2018., Nr. 38 (1044), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 18. Septembris 2018 /NR. 38 (1044)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
10. Septembris 2019 /NR. 36 (1094)
"Jurista Vārds" un (tiesību) politika
3. Septembris 2019 /NR. 35 (1093)
Kam izdevīga OCTA
8
27. Augusts 2019 /NR. 34 (1092)
Godīgi izrunāt pagātni
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties