Kā dziļi ticīgs cilvēks A. Gubens paļāvās uz Dieva vadību savā dzīvē un, ar vislielāko atbildību un profesionalitāti meklējot taisnību ikvienā izskatāmajā lietā, tomēr atzinis, ka vienīgās īstās atziņas atrodamas Bībelē, bet viss pārējais esot tikai "patiesības meklējumi nebeidzamās alkās pēc taisnības".¹ A. Gubena vadībā Latvijas Senāts stiprināja to autoritāti, ko ar savu tiesu praksi un valstsvērtību izpratni tas bija ieguvis pirmajos darbības gados un kas ir aktuāla joprojām – arī šodienas kasācijas instances darbā.

Kraukļu pagasta tautskolotāja dēls

Aleksandrs Alfrēds Gubens dzimis 1872. gadā tagadējā Cesvaines novada Kraukļu pagastā, kur viņa tēvs 49 gadus bija Kārklu Nikolaja skolas pārzinis un vienīgais skolotājs. 1936. gadā skola pārdēvēta par Gubena skolu.

Tēvs mūžu veltīja ne vien krauklēniešu bērnu prātu izglītošanai, bet arī dvēseļu un gara apgaismošanai. Viņš izveidoja Kraukļu pagasta kori un atvēra pirmo bibliotēku.² Viņš arī vāca Kraukļu pagasta tautasdziesmas, un šis vākums piesaistīja komponista Jurjānu Andreja uzmanību, kas kājām mēroja ceļu uz Kraukļiem, lai pierakstītu savāktās tautasdziesmas. Arī skolotāja meita Marija Gubene atstājusi nozīmīgas pēdas Latvijas kultūras vēsturē. Viņa bija pirmā sieviete ērģelniece Latvijā, pirmā Latvijas Konservatorijas profesore, savākusi aptuveni 60 Kraukļu un Cesvaines tautasdziesmu melodijas, pati arī tās aranžējusi koriem.³ Dažas no zināmākajām – "Es uzkāpu kalniņā", "Div’ pļaviņas es nopļāvu", "Līgodama upe nesa".

Aleksandrs skolas gaitas sāka tēva vadītajā skolā. Vienmēr pret sevi un citiem stingrā, bet allaž taisnīgā, liela grāmatu lasītāja, laba runātāja, dziesmu drauga un dziļi reliģiozā tēva Jāņa un klusās, laipnās, sirds siltuma pārbagātās mātes Edes (dz. Bebre) iespaidā veidojās vēlākā Latvijas valsts pirmā tiesneša gaume, tieksmes, rakstura pamatīpašības.⁴

A. Gubens absolvēja Rīgas klasisko ģimnāziju un pēc tam studēja Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē, ko 1904.