Atkārtoti solījumi ieviest Latvijā Šveices tipa valdību1 ar astoņiem vai mazāk ministriem, kuri pēdējā desmitgadē vairākas reizes aktualizēti (Godmaņa plāns 2008, Šķēles un Zalāna plāns 2009, Šlesera paziņojumi 2011) izplēnējuši, bet joprojām dzirdami nomaļus stāvošo padomi, kuri gatavi pamācīt, kā pārkārtojama valsts. Jāsaprot, ka "valsts vara ir tiesiski strukturēta politiskā vara".2 Šobrīd ir aktuāli vispusīgi, vēsturiski un galvenokārt tiesiski aplūkot nozīmīgākā valsts pārvaldes orgāna – Ministru kabineta (valdības) – izveidošanas un darbības praktiskos un zinātniskos principus, lai viens no valsts pārvaldes svarīgākajiem elementiem netiktu debatēts vai pat pārkārtots zem anarhisma vai subjektīvisma karogiem. Valsts pārvaldes prakse un teorija gadsimtu gaitā izstrādājusi pamatprincipus, kuri ir ne tikai zinātniski pamatoti, bet arī pārbaudīti ilgstošā laika periodā. Kļūdas valsts pārvaldē kļūst ne tikai par zinātnieku izpētes objektu, bet maksājušas cilvēcei tūkstošu un miljonu cilvēku dzīvības.
Valdību tipu iedalījums
Valdības pēc tās iekšējās organizācijas doktrīna iedala vairākās nosacītās grupās – monokrātiskās, koleģiālās, resoriskās un jaukta tipa valdībās. Monokrātiskās valdības eksistēja monarhijās un eksistē prezidentālās valstīs, kur valsts prezidents saņem savu leģitimāciju tieši no tautas un reizē ir arī valdības vadītājs. Tādai valdībai ir svešs Ministru kabineta kopdarbības princips, visu nosaka un par visu atbild valdības vadītājs (monarhs reālā monarhijā, tautas vēlēts valsts prezidents), bet ministri ir tikai padomdevēji (sekretāri) attiecīgajā nozarē (ASV, Francijā, šodienas Krievijā). Koleģiāla valdība savukārt ir valdība, kurā katram ministram, ieskaitot premjerministru, ir viena balss; tā visu lemj kolektīvi. Šāda maza valdība – Federālā padome (Der Bundesrat) septiņu locekļu sastāvā eksistē Šveicē. Tomēr, Šveices modeli apspriežot, tiek aizmirsts vai parasti nezina, ka tur milzīga nozīme ir tiešajai demokrātijai, kā arī kantonu izpildvarai, kuru katrā no 26 kantoniem realizē sava atsevišķa kantona valdība (Der Regierungsrat).
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
