29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)
Tiesību politika
Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā
2018. gada veikums un šā gada aktualitātes
Dr. iur.
Irēna Kucina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos
Laila Medina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos
SATURA RĀDĪTĀJS

Tieslietu ministrijas funkcijās ietilpst izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku tiesu sistēmas un tiesību sistēmas jomā, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā; rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu administrēšanas; kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas; sodu izpildes; tiesu ekspertīzes u.c. jomās. Tieslietu ministrijas uzdevums ir nodrošināt apstākļus efektīvam tiesu darbam un efektīvai tiesību sistēmai. Tādēļ, apkopojot svarīgākos faktus, autores vērš uzmanību uz būtiskākajām izmaiņām tiesību politikas un tiesu sektoru norisēs aizvadītajā un šajā gadā, iezīmējot aktualitātes un izmaiņas līdzšinējā kārtībā.

I. Tiesu sistēmas politika

Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts kopējā tautsaimniecības veidošanā un attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēmas darbība, tostarp komercstrīdu risināšanā, ir būtiski aspekti, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni.

Lai padarītu efektīvāku tiesu darbu, paplašinātu tiesnešu specializāciju iespējas, izlīdzinātu viena līmeņa tiesu un tiesnešu noslodzi dažādos Latvijas reģionos, 2018. gada martā tika pabeigta rajonu (pilsētu) tiesu teritoriju apvienošana. Reformas rezultātā apvienotas vairāku tiesu teritorijas, izveidojot vienu lielu pirmās instances tiesu. Šīs tiesas teritorijas ietvaros turpina darboties visas līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras, nodrošinot pieejamību tiesai. Dokumentus pēc reformas ir iespējams iesniegt jebkurā no tiesas vai zemesgrāmatas nodaļas atrašanās vietām pēc personas izvēles. Dokumentu izsniegšana no lietas materiāliem tiek organizēta tās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas atrašanās vietā, kurā lieta izskatīta vai pēc pieprasītāja izvēles ar pasta starpniecību.

Pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz no 2019. gada 1. jūnija īstenot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrāciju rajona (pilsētas) tiesu sastāvos. Minētie grozījumi rada papildu iespējas paaugstināt tiesu efektivitāti un resursu efektīvu izmantošanu. Reforma paredz iespēju iesaistīt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus rajona (pilsētas) tiesai piekritīgo lietu izskatīšanā, ievērojot tiesneša kompetenci. Reforma nerada riskus nekustamā īpašuma ierakstīšanas un tiesību nostiprināšanas procesa pieejamībai, jo tiesnešiem tiks saglabāta līdzšinējā specializācija zemesgrāmatu lietās.

2018. gada 5. oktobrī spēkā stājās grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā "Par tiesu varu", kas paredz iespēju Tiesnešu discplinārkolēģijai nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu.

Savukārt 2018. gada 12. februārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", ar kuriem paplašināta Tieslietu padomes kompetence tiesnešu karjeras virzības jautājumos, cita starpā paredzot, ka rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību turpmāk noteiks Tieslietu padome.

Vienlaikus tiek turpināts darbs pie konceptuāli jauna tiesneša amata kandidātu atlases procesa izveides. Jaunais tiesnešu amata kandidātu atlases modelis stiprinās tiesu varas pārstāvju līdzdalību tiesnešu amata kandidātu atlases procesā, samazinās tiesnešu amata kandidāta atlases procesa (līdz iecelšanas amatā) ilgumu, veicinās ātrāku vakantās tiesneša amata vietas aizpildīšanu.

Ir atbalstīts pagarinājums izņēmuma iespējai nodot lietu izskatīšanai citai tiesai, ja tādējādi iespējams panākt to ātrāku izskatīšanu. Likumā paredzētā regulējuma piemērošana pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim. Līdzšinējā prakse ļauj secināt, ka normas mērķi – sekmēt personu tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanu saprātīgā termiņā – ir izdevies īstenot. Regulējums pārsvarā visās tiesās, bet it īpaši Rīgas tiesu apgabalā esošajās tiesās, ir ļāvis saīsināt laiku, kad pēc lietas saņemšanas (ierosināšanas) tiek nozīmēta pirmā tiesas sēde.1

Rūpējoties par zvērinātu notāru sniegtās palīdzības pieejamību, kā arī lai modernizētu notariālo darbību procesu, ar 2018. gada 1. jūliju ieviesti elektroniski akti un apliecinājumi. Ievērojot minēto, zvērināts notārs var taisīt aktus un apliecinājumus elektroniski, arī videokonferences režīmā. Šāda iespēja cita starpā atvieglo arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas valsts piederīgo iespējas efektīvi īstenot savas tiesības, piemēram, pilnvarot citu personu lietu pārvaldībai Latvijā, pieņemt vai atraidīt mantojumu, iegūt publiski ticamas piekrišanas, kas nepieciešamas iesniegšanai iestādēs Latvijā (zemesgrāmatu nodaļās u.c.). Minētā pakalpojuma rezultātā vienlaikus tiek taupīts personu laiks un izdevumi, jo nav jāierodas personīgi.

Kopš 2018. gada 1. jūlija darbību uzsācis zvērinātu notāru apliecināto pilnvarojumu reģistrs, kurā tiek iekļauta informācija par Latvijas zvērinātu notāru apliecinātajiem pilnvarojumiem. Tādējādi ikviens interesents nepieciešamības gadījumā var pārliecināties par Latvijas zvērināta notāra apliecinātas pilnvaras esamību un salīdzināt personas rīcībā esošo pilnvaru ar zvērināta notāra apliecināto pilnvaru.

Aizvadītā gada 1. novembrī Saeima arī pieņēma likumu "Grozījumi Notariāta likumā", atbilstoši kuriem, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, zvērinātu notāru kompetencē tiks nodota jauna funkcija – publisku dokumentu legalizācija ar apliecinājumu (apostille). Šobrīd šo funkciju veic Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, kas atrodas Rīgā, bet no 2019. gada 1. jūlija to būs iespējams īstenot pie jebkura zvērināta notāra. Paredzēts, ka publiska dokumenta legalizācija ar apliecinājumu (apostille) tiks veikta gan elektroniski izdotiem dokumentiem, gan papīra formā izdotiem dokumentiem. Vienlaikus tiks samazināts pakalpojuma sniegšanas laiks – vairumā gadījumu publiska dokumenta legalizāciju ar apliecinājumu (apostille) pie zvērināta notāra būs iespējams veikt divu stundu laikā. Tiks nodrošināta apostille bezmaksas pārbaude tiešsaistē (zvērinātu notāru mājaslapā) pēc QR koda vai unikālā apostille identifikācijas numura un datuma, ko varēs veikt ikviena persona. Šāda pārbaude būs ātrāka un ērtāka, jo nevajadzēs sazināties ar iestādi, kura apliecinājusi publiskā dokumenta īstumu.

Pagājušā gada 1. jūlijā stājās spēkā arī apjomīgi grozījumi Civilprocesa likuma 71. nodaļā, ar kuriem ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā vēršama piedziņa uz parādnieka kustamo mantu. Grozījumi likumā veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Izmaiņas ieviestas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles kopš šā gada jūlija notiek elektronisko izsoļu vietnē https://izsoles.ta.gov.lv.

Ar veiktajiem grozījumiem vienlaikus izslēgta kustamas mantas pārdošana otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75 % no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti veicināt mantas pārdošanu par pazeminātu cenu un sekmējot mantas pārdošanu par pēc iespējas augstāku cenu. Tāpat izņēmuma gadījumos ieviesta mantas pārdošana bez izsoles procedūras, proti, mantas pārdošana konkrētai personai, nerīkojot izsoli. Šāda izņēmuma kārtība attiecināta uz gadījumiem, kad jāpārdod lietas, kuru apgrozība ir ierobežota, ja konkrēto kustamo mantu būtu neiespējami vai nav izdevies pārdot izsolē, vai arī ja jāpārdod tāda manta, kas ātri bojājas. Ar grozījumiem noteikta kārtība, kādā vēršama piedziņa uz parādniekam piederošām kapitāldaļām vai finanšu instrumentiem.

2018. gadā ir pārskatīti zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses apmēri, lai nodrošinātu ar zvērināta tiesu izpildītāja statusu, ieguldītā darba un piedzenamā parāda apmēru samērīgu zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzību. Grozījumu rezultātā būtiski samazināsies amata atlīdzība tajās izpildu lietās, kurās piedzenamā summa ir neliela (nepārsniedz 500 eiro), kā arī izpildu lietās, kurās parādnieks pēc izpildu lietas ievešanas nekavējoties sedz visas savas parādsaistības. Zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības apmērs samazināts arī gadījumos, kad nolēmuma izpilde prasījusi salīdzinoši mazāku zvērināta tiesu izpildītāja darba ieguldījumu (parāds izpildu lietā tiek segts no naudas līdzekļiem, kas bijuši apķīlāti kā šī prasījuma nodrošinājums). Lai veicinātu parāda labprātīgu nomaksu, grozījumi nosaka izpildu lietās par piedziņu paredzēt augstāku amata atlīdzības fiksēto taksi gadījumos, kad parādnieks parādu nav sedzis gada laikā no izpildu lietas ieviešanas dienas, tādējādi motivējot parādnieku neatlikt savu saistību izpildi un neizvairīties no to izpildes.

Lai sekmētu mūsdienīgu ārpustiesas strīda risināšanas izmantošanas metodi un veicinātu pušu konflikta atrisināšanu vienošanās procesā, kas pakārtoti mazinātu arī tiesu noslodzi, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sertificētu mediatoru padomi arī 2018. gadā sekmīgi turpināja īstenot divus projektus "Bezmaksas mediatoru konsultācijas tiesās" un "Mediācija ģimenes strīdos", kā arī atbalstīja Mediācijas dienu rīkošanu.

Projekts "Bezmaksas mediatoru konsultācijas tiesās" nodrošina pakalpojuma pieejamību gan tiesās Rīgā, gan reģionos. Mediatora konsultācijas tiek nodrošinātas Latgales priekšpilsētas tiesā, Rīgas rajona tiesā, Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas apgabaltiesā, Rīgas rajona tiesā Jūrmalā un Siguldā, Zemgales rajona tiesā Jelgavā, kā arī Aizkrauklē. Projekts tika paplašināts 2018. gada sākumā, tajā papildus iekļaujot arī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu un arī Kurzemes apgabaltiesu (apkalpojot arī Kurzemes rajona tiesu). Savukārt projektā "Bezmaksas mediācija ģimenes strīdos" 2017. gadā pakalpojums tika sniegts 291 ģimenei, un tas veiksmīgi turpinājās arī 2018. gadā. Līdz oktobra beigām bija noslēgti aptuveni 250 līgumi. Projekta ietvaros katra ģimene var saņemt līdz piecām stundām valsts apmaksāto mediācijas pakalpojumu, ko nodrošina sertificēti mediatori. Aptuveni 65 % no visiem mediācijas gadījumiem projekta ietvaros pabeigti, pilnīgi vai daļēji pusēm vienojoties.

Aizvadītajā gadā tika turpināts darbs pie dažādu risinājumu ieviešanas, lai veicinātu vecākiem noteiktā pienākuma izpildi nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. Līdz ar to 2019. gada sākumā tiks virzīti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredzēs:

– ka parādniekiem piemērojams aizliegums izmantot medību, sporta, pašaizsardzības un kolekcijas šaujamieročus;

– ka parādniekiem, kuri divu gadu laika periodā nosegs izveidojušos pamatparādu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai, tiks dzēsti likumiskie procenti;

– apstākļu uzskaitījumu, kuru konstatējot uz likuma pamata prezumējams, ka parādnieks izvairās no uztura došanas pienākuma izpildes, lai parādniekiem būtu efektīvi piemērojama kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 170. pantu. Minētā risinājuma efektīvai izmantošanai 2018. gada 17. septembrī tika parakstīta starpresoru vienošanās starp Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrāciju, Valsts policiju un Ģenerālprokuratūru. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, konstatējot apstākļus, ka parādnieks izvairās no pienākuma nodrošināt uzturlīdzekļus bērnam, par to informēs Valsts policiju, kura pēc informācijas saņemšanas operatīvi uzsāks un virzīs kriminālprocesu.

Saeima 2018. gada 6. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā", paredzot, ka no 2019. gada 1. janvāra valsts nodrošināto juridisko palīdzību var saņemt arī Satversmes tiesas procesā. Minētie grozījumi ievieš arī daļēji valsts nodrošinātu juridisko palīdzību civillietās, kurās noteikta obligāta advokāta pārstāvība, personai veicot līdzmaksājumu. Daļēji valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība paredz iespēju saņemt juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām, bet kuru ienākumi nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru.

Vēl Saeima 2018. gada 6. septembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", paredzot no 2019. gada 1. janvāra par 20 % lielāku izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru cietušajiem, it īpaši nepilngadīgām personām. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs palielināts cietušajiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi, notikusi izvarošana vai seksuāla vardarbība vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir bijis cilvēku tirdzniecības upuris. Šajos gadījumos tiks izmaksāta kompensācija 1935 eiro apmērā (iepriekš – 1505 eiro). Kompensācija palielināta arī gadījumos, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu. Turpmāk šādos gadījumos izmaksājamās valsts kompensācijas apmērs būs 1505 eiro (iepriekš – 1075 eiro). Tāpat paredzēts pagarināt valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņu, nosakot to trīs gadu laikā pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas personai dod tiesības tikt atzītai par cietušo. Pašlaik valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš ir viens gads.

 

II. Tiesu sistēmas starptautiskais novērtējums

2018. gadā tika pabeigts Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, ko veica Eiropas Padomes Komisija tiesu efektivitātei (CEPEJ) ESF līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai" ietvaros. Novērtējumā analizēta tieslietu nozares darbība, kā arī to institūciju darbība, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē. Vērtētas pēdējā laikā īstenotās reformas. CEPEJ novērtējuma būtiskākie secinājumi ir pozitīvi. Pozitīvi vērtētas un atbalstītas jau īstenotās un iecerētās reformas, tai skaitā arī tiesu teritoriālā reforma.

Rekomendācijās ieteikts stiprināt Tieslietu padomes un tiesnešu pašpārvaldes institūciju kapacitāti, izvērtēt civilprocesuālo valsts nodevu sistēmu, padarot to vienkāršāku, pārskatīt jautājumus attiecībā uz tiesu budžetu, veidojot to balstītu un orientētu uz rezultātiem, kas varētu palielināt sabiedrības uzticību, u.c.

Eiropas Komisija aizvadītā gada 28. maijā publiskoja 2018. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā. Tas bija jau sestais ziņojums, kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība. Tiesvedības ilguma ziņā dati atklāj, ka Latvijā lietu izskatīšanas termiņi ir stabili. Neizskatīto lietu atlikuma skaita ziņā Latvija saglabājusi augsto 5. vietu, kamēr, piemēram, Igaunija ierindota 10. vietā. Latvija kopā ar Čehiju, Igauniju, Lietuvu, Ungāriju saņēmušas visaugstāko vērtējumu par informācijas tehnoloģiju pieejamību, nodrošinot gan iespēju iesniegt pieteikumus elektroniski, sekot līdzi lietas gaitai tiešsaistē, gan nosūtot tiesas pavēstes un komunikāciju elektroniski.

Tāpat Latvija 2018. gada Pasaules Bankas pārskatā Doing Business attiecībā uz līgumsaistību izpildes efektivitāti ierindota 20. vietā starp 190 valstīm (salīdzinājumam – 2017. gadā Latvija bija 23. vietā).

 

III. Tiesu sistēmas uzraudzība

Darba organizatoriskās pārbaudes

Tieslietu ministrija 2018. gadā ir veikusi septiņas tiesu darba organizatoriskās pārbaudes – Ogres rajona tiesā, Rēzeknes rajona tiesā (Rēzeknē, Balvos un Ludzā), Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā, Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā un Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Kopumā tiesu darba organizācijā būtiski pārkāpumi nav konstatēti. Izvērtējot pārbaužu rezultātus, Tieslietu ministrija ir ieteikusi tiesām pievērst lielāku uzmanību lietvedības organizēšanas noteikumu ievērošanai, iestādes dokumentu izstrādei un noformēšanai, kā arī uz nepieciešamību veikt darbības, lai Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautu informāciju, kas ir pamatota ar attiecīgu lietvedības vai tiesvedības dokumentu vai procesuālā kārtībā veiktu darbību. Savukārt vispārējās jurisdikcijas tiesām papildus ieteikts turpināt regulāri veikt pārbaudes, vai lietās, kurās ir apturēta tiesvedība, nav zudis tiesvedības apturēšanas pamats.

Tiesnešu disciplinārlietas

Tieslietu ministrs 2018. gadā ierosinājis trīs disciplinārlietas. Disciplinārlietu izskatīšanas rezultātā uzlikti šādi sodi:

1) divās lietās (disciplinārlietas ierosinātas par: a) rupju nolaidību lietas izskatīšanā, rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim, nostiprinot nekustamo īpašumu uz ieguvēja vārda un nepievēršot uzmanību Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. pantā noteiktajai kārtībai, kādā notiek publiskas personas mantas nodošana bez atlīdzības; b) rupju nolaidību lietas izskatīšanā, tiesnesim nepareizi saskaitot brīvības atņemšanas sodu un kopējo izciešamo brīvības atņemšanas sodu notiesātajai personai nosakot nepareizi) uzlikts disciplinārsods – piezīme;

2) vienā lietā (disciplinārlieta ierosināta par administratīvo pārkāpumu) Tiesnešu disciplinārkolēģija aprobežojās ar disciplinārlietas izskatīšanu sēdē, neuzliekot disciplinārsodu.

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietas

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijā 2018. gadā izskatītas 14 disciplinārlietas, no kurām deviņas ierosinājis tieslietu ministrs par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, bet piecas – Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome (viena no tām ierosināta 2017. gadā) par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu un profesionālās ētikas normu pārkāpumiem un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu. Tāpat 2019. gadā plānota vēl vienas tieslietu ministra 2018. gadā ierosinātās disciplinārlietas izskatīšana.

Disciplinārlietu izskatīšanas rezultātā disciplinārlietu komisija vienā gadījumā nolēma divas pret vienu zvērinātu tiesu izpildītāju ierosinātās disciplinārlietas apvienot un izskatīt kopā, jo tās ierosinātas par līdzīga rakstura zvērināta tiesu izpildītāja pieļautiem pārkāpumiem.

Disciplinārlietu komisija piecās lietās izteica zvērinātiem tiesu izpildītājiem piezīmes: 1) par to, ka veikta fakta fiksēšana situācijā, kad tā bija atsakāma; 2) par nepareizu kustamās mantas izsoles izziņošanu un paviršu dokumentu sagatavošanu; 3) par normatīvajiem aktiem neatbilstošu nekustamā īpašuma izsoles izziņošanu; 4) par piedziņas vēršanas sākšanu uz nekustamo īpašumu situācijā, kad iespējams vērst piedziņu uz parādnieka darba samaksu un naudas līdzekļiem; 5) par nodokļu nemaksāšanu noteiktajā apmērā un termiņā.

Disciplinārlietu komisija trīs lietās izteica zvērinātiem tiesu izpildītajiem rājienus: 1) par nesavlaicīgas un neprecīzas informācijas sniegšanu, kā arī par informācijas nesniegšanu pēc tiesas pieprasījumiem un par korespondences nereģistrēšanu; 2) par dažādiem normatīvo aktu pārkāpumiem izpildu lietās, kas atklāti Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktajā zvērināta tiesu izpildītāja profesionālās darbības pārbaudē; 3) par vairākus mēnešus neveiktiem ikmēneša maksājumiem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas uzturēšanai.

Vienā gadījumā zvērinātam tiesu izpildītājam piemērots naudas sods 2000 eiro apmērā par to, ka viņš nepildīja tiesas nolēmumu, ar kuru atzīts par prettiesisku un atcelts daļā zvērināta tiesu izpildītāja aprēķins.

Divos gadījumos disciplinārlietas izbeigtas, jo netika konstatēti pārkāpumi, savukārt divās lietās disciplinārsods netika piemērots, bet disciplinārlietu komisijas lēmumi nosūtīti Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, lai tā izskaidrotu zvērinātiem tiesu izpildītājiem viņu rīcības nepareizību.

 

IV. Starptautiskā sadarbība

Starptautiskās sadarbības jomā 2018. gadā ir izstrādāti būtiski grozījumi Civilprocesa likuma 81. nodaļā un 81.1 nodaļā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Šo grozījumu mērķis ir mazināt tiesu noslodzi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (dokumentu izsniegšana) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 un Hāgas 1965. gada 15. novembra Konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izsniegšanu civillietās un komerclietās, nododot ārvalstu tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei un tādējādi paredzot, ka ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas veic zvērināti tiesu izpildītāji.

Līdz ar minēto Latvijas tiesām turpmāk vairs nebūs jāpilda ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas, kas noteikti mazinās tiesu noslodzi. Savukārt, nododot ārvalsts tiesu dokumentu izsniegšanas funkcijas zvērinātiem tiesu izpildītājiem, paaugstināsies izpildīto ārvalsts tiesiskās palīdzības lūgumu skaits, jo zvērināti tiesu izpildītāji ārvalsts dokumentus adresātiem izsniegs personīgi. Tiesu dokumentu izsniegšanas pakalpojums ārvalstu tiesvedību dalībniekiem būs maksas pakalpojums, taču joprojām pastāvēs alternatīva izvēle dokumentus nodot tiesu izpildītājam izsniegšanai par maksu vai izmantot pasta pakalpojumus.

 

V. Dzimtsarakstu (civilstāvokļa) joma

2018. gada 1. jūnijā spēkā stājās grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas paredz iespēju laulības noslēgšanas iesniegumu dzimtsarakstu nodaļās iesniegt arī elektroniski, tādējādi atvieglojot un vienkāršojot iesniegumu iesniegšanas kārtību, kā arī veicinot ātrāku un ērtāku saziņu starp dzimtsarakstu nodaļu un privātpersonu. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanās personas, kuras vēlējās noslēgt laulību, iesniegumu varēja iesniegt tikai klātienē, personīgi vēršoties dzimtsarakstu nodaļā.

Elektronisku laulības noslēgšanas iesniegumu var iesniegt Latvijas Republikas pilsoņi vai nepilsoņi, kā arī tam ir jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Minētais iesniegums nosūtāms uz dzimtsarakstu nodaļas, kurā vēlas noslēgt laulību, elektronisko adresi. Jāņem vērā, ka šī kārtība nav piemērojama, ja viena no personām vai abas, kuras vēlas noslēgt laulību Latvijā, ir ārvalsts pilsoņi, ievērojot, ka šīm personām (ārvalsts pilsoņiem) jāiesniedz papildu dokumenti, kuru saturs un autentiskums ir jāpārbauda tikai klātienē, uzrādot šo dokumentu oriģinālus.

 

VI. Eiropas Savienības Tiesas lietas

2018. gada sākumā tika izveidots Latvijas Republikas pārstāvja Eiropas Savienības Tiesā birojs (Birojs), kura uzdevumos galvenokārt ietilpst nodrošināt Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā, kas sastāv no Tiesas un Vispārējās tiesas, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā. Vienlaikus Birojam jānodrošina EU Pilot pārkāpuma procedūru lieta, kā arī valsts izpildes pasākumu kontrole un uzraudzība.

Kopš 2018. gada 1. janvāra Latvija ir piedalījusies 14 Eiropas Savienības Tiesas lietās: trīs lietās prejudiciālos jautājumus uzdevušas Latvijas tiesas; septiņās lietās prejudiciālos jautājumus uzdevušas citu dalībvalstu tiesas; viena tiešās prasības lieta, kurā Latvija cēlusi prasību pret Eiropas Komisiju, un viena tiešās prasības lieta, ko cita dalībvalsts cēlusi pret Eiropas Komisiju, kā arī divas prasības, kas celtas pret Latviju. No 2019. gada paredzēts, ka Birojs sagatavos un publicēs Eiropas Savienības Tiesas prakses apkopojumus – gan par Eiropas Savienības Tiesas spriedumu izpildi un ieviešanu Latvijā, gan par dažādiem aktuāliem Eiropas Savienības tiesību jautājumiem.

 

VII. Izmaiņas civiltiesību jomā

Kooperatīvi

Saeima 2018. gada 12. aprīlī pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Kooperatīvo sabiedrību likums". Jaunais likums stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī un aizstāj līdzšinējo likumu, paredzot būtiskas izmaiņas un uzlabojumus kooperatīvo sabiedrību darbībā, kā arī novērsīs līdzšinējā praksē konstatētās problēmas. Jaunā likuma būtiskākās izmaiņas:

1) turpmāk kooperatīvajām sabiedrībām nav komersanta statusa, ja vien tas neizrietēs no speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, Krājaizdevu sabiedrību likuma;

2) likumā netiek izdalīti kooperatīvās sabiedrības veidi (dzīvokļu, laivu un garāžu īpašnieku, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu u.c.) – regulējums vienādi attiecas uz visām kooperatīvajām sabiedrībām;

3) atvieglota dibināšanas kārtība;

4) stiprināta biedra tiesības (t.sk. biedra statuss, uzņemšana, izstāšanās un izslēgšana);

5) paredzēti uzlabojumi un atvieglojumi biedru kopsapulces norisei un lēmumu pieņemšanai;

6) pilnveidots regulējums par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju;

7) paredzēts reorganizācijas regulējums.

Mantojuma tiesības

2018. gadā darbu uzsākusi Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā darba grupa Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei. Darba grupas mērķis ir atrast risinājumus regulējuma uzlabošanai, lai panāktu lielāku tiesisko noteiktību mantojuma lietās, kas attiecīgi uzlabos un atvieglos personu tālāko rīcību ar mantu. Darba grupa iesākto turpinās arī 2019. gadā, lai gada otrajā pusē varētu nākt klajā ar redzējumu par nepieciešamajiem grozījumiem.

Piespiedu dalītais īpašums

Lai risinātu dalītā īpašuma problemātiku, Saeima 2018. gada 19. aprīlī 1. lasījumā pieņēma jaunu piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta versiju – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu. Tieslietu ministrija gan aktīvi piedalījās minētās komisijas darba grupā, gan arī izstrādāja likumprojekta redakcijas un anotāciju.

Komisijas likumprojekts saglabāja iepriekšējā likumprojekta (Ministru kabineta 2015. gada iesniegtā likumprojekta) būtību, ka dalītā īpašuma izbeigšana notiek, ēkas īpašniekiem izmantojot tiem likumā paredzētās speciālās izpirkuma tiesības. Tomēr vairāki juridiski risinājumi tika būtiski mainīti. Lai arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un darba grupa intensīvi strādāja, tomēr līdz 12. Saeimas beigām likumprojekta tālāka virzība neizdevās. Tomēr risinājuma meklējumi piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanai nav beigušies, jo 13. Saeima ir nolēmusi turpināt darbu pie šī likumprojekta izskatīšanas.

Starptautiskās privāttiesības

Ar Eiropas Padomē 2018. gada decembrī pieņemto vispārējo nostāju par Briseles IIa regulas (par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību) pārstrādāto tekstu noslēdzās vairāk nekā divus gadus ilgušais intensīvais darbs pie regulas uzlabošanas. Vēl ir pāragri nosaukt konkrētus regulas pārstrādātās versijas spēkā stāšanās un piemērošanas datumus, tomēr dalībvalstu vēlme attīstīt tādu ES regulējumu, kas ne vien veicina personu brīvu pārvietošanos, bet prioritāri kalpo pārrobežu lietā iesaistītā bērna labākajām interesēm, ir nepārprotama un uzteicama. Latvijai un citām dalībvalstīm Briseles IIa regulas pārskatīšana bija politiski, juridiski un sociāli ļoti sensitīvs jautājums. Turklāt vienbalsīguma procedūra pie šī projekta ir devusi arī papildu izaicinājumus.

Rūpnieciskais īpašums

2018. gadā turpinājās darbs pie rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomas uzlabošanas, īstenojot dažādas sabiedrības izpratnes par intelektuālā īpašuma tiesībām pilnveidošanas aktivitātes, piemēram, kampaņu "Viltotā realitāte" par cīņu pret viltotu un pirātisku preču tirdzniecību. Tāpat arī tika turpināts darbs pie Patentu informācijas sistēmas modernizācijas un rūpnieciskā īpašuma jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanas, izstrādājot likumprojektus "Komercnoslēpuma likums" un "Preču zīmju likums", lai tādējādi pārņemtu Eiropas Savienības direktīvās paredzētās prasības.

Maksātnespēja

Pārskata periodā veikti apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā – galvenokārt efektivizēta strīdu par tiesībām izskatīšana juridiskās personas maksātnespējas procesā. Darbojas Elektroniskā maksātnespējas uzskaites sistēma – tiek publicēta informācija Maksātnespējas kontroles dienesta tīmekļvietnē. Ir veikti nepieciešamie darbi, lai no šā gada 1. janvāra to lietotu arī maksātnespējas procesa administratori un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošās personas. Šī gada sākumā turpināsies sistēmas izstrāde, lai tā būtu pieejama arī citām tiesiskās aizsardzības procesā un maksātnespējas procesā iesaistītajām personām.

Nekustamais īpašums

2018. gadā Saeimā tika pieņemti grozījumi savstarpēji saistītu normatīvo aktu kopā (Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"), lai vienkāršotu astoņas nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazinātu administratīvo slogu, paplašinot to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot Valsts zemes dienesta un zemesgrāmatu nodaļu sadarbības procesus un novēršot informācijas sistēmu datu nesakritības.

 

VIII. Izmaiņas krimināltiesību jomā

Krimināllikums

2018. gada 23. maijā spēkā stājās Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tajā ietverta jauna IX1 nodaļa "Noziegumi, kas saistīti ar terorismu", tādējādi nodrošinot Krimināllikuma atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu. Krimināllikuma IX1 nodaļā ir ietverti vairāki jauni noziedzīgu nodarījumu veidi, kas saistīti ar terorismu un kas līdz šim ne nacionālā, ne starptautiskā līmenī nebija kriminalizēti, proti, personas vervēšana, apmācīšana un apmācīšanās terorismam; ceļošana terorisma nolūkā; terorisma attaisnošana, aicinājums uz terorismu un terorisma draudi.

Tāpat pagājušogad Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 6/Lp13), kas izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, kā arī risinātu citus pastāvīgajā Krimināllikuma darba grupā aktualizētos problēmjautājumus saistībā ar: starptautisko organizāciju un Latvijas Republikas noteikto sankciju pārkāpšanu; transportlīdzekļu zādzībām; komercnoslēpuma definīciju; izvairīšanos no tiesas nolēmuma pildīšanas; noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanu; valsts amatpersonu pretlikumīgu rīcību ar tām uzticēto īpašumu.

2019. gadā Tieslietu ministrija plāno virzīt likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu – nepilngadīgai personai kriminālatbildību piemērojot tikai noteiktos gadījumos. Tādā veidā plānots samazināt jauniešu likumpārkāpēju skaitu, veicinot viņu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā, kā arī darba tirgū. Likumprojektā tiks ietverti arī grozījumi, kas vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, t.i., probācijas uzraudzību nosakot arī kā pamatsodu, bet kriminālsoda nosaukumu "piespiedu darbs" aizstājot ar nosaukumu "sabiedriskais darbs". Šogad vienlaikus ar minēto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", ar kuru paredzēts īstenot nepilngadīgo kriminālatbildības reformu – nepilngadīgai personai kriminālatbildību piemērojot tikai noteiktos gadījumos, plāno virzīt arī likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", tajā paredzot attiecīgus grozījumus reformas ieviešanai.

Kriminālprocess

2018. gada 20. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī. Būtiskākie grozījumi skar Kriminālprocesa likuma (KPL) 36. nodaļu "Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības, piemērojot neatliekamības kārtību", kuras saturs tika pilnībā pārstrādāts. Grozījumi apvieno KPL neatliekamības kārtību un saīsināto procesu vienkāršotas kārtības procesā, izveidojot vienkāršotu izmeklēšanas mehānismu – paātrināto procesu. Attiecīgi ir izslēgta KPL 37. nodaļa "Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības saīsinātajā procesā".

Tāpat minētais likums vēl ietvēra grozījumus KPL, kas izstrādāti saistībā ar Satversmes tiesas 2017. gada 23. maija spriedumu lietā Nr. 2016-13-01 "Par Kriminālprocesa likuma 629. panta piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

Savukārt 2018. gada 27. septembrī Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas stājās spēkā 2018. gada 25. oktobrī. Ar minētajiem KPL grozījumiem tiek pārņemtas trīs svarīgas direktīvas – Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Direktīva (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/1919 par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā. Tādējādi tiek stiprināti konkrēti nevainīguma prezumpcijas aspekti, tiek pilnveidotas kriminālprocesuālās garantijas bērniem un tiesības uz juridisko palīdzību kriminālprocesā aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā.

Vienlaikus minētais likums ietver grozījumus KPL saistībā ar elektroniskās paziņošanas, izmantojot e-adresi, prioritātes principa ieviešanu, kā arī grozījumus, kas izstrādāti saistībā ar Satversmes tiesas 2018. gada 14. jūnija spriedumu lietā Nr. 2017-23-01 "Par Kriminālprocesa likuma 573. panta otrās un trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".

Likums ietver arī citus grozījumus KPL, kas paredz risinājumus Tieslietu ministrijas darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei aktualizētām problēmām saistībā ar 2016. gada 6. septembra Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-182/15 Petruhhin; procesuālajiem termiņiem saistībā ar aresta uzlikšanu mantai; neizpaužamu ziņu un dokumentu pieprasīšanas kārtību no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm; kārtību, kādā probācijas klienti tiek informēti par pienākumu ierasties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā; regulējumu gadījumos, kad vienošanās procesā apsūdzētais atsakās no vienošanās un lieta jāskata vispārējā kārtībā; praksē konstatētām problēmām, kad nav iespējams iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais saslimis ar smagu neārstējamu slimību, kas izslēdz iespēju piedalīties krimināllietas iztiesāšanā; praksē radušos problēmsituāciju attiecībā uz tiesu lēmumu izpildi gadījumos, kad tiesa nosaka galīgo sodu pēc vairākiem spriedumiem.

Tāpat, ņemot vērā praksē konstatētās problēmas, atsevišķi grozījumi ir veikti KPL 59. nodaļā – būtiskākais no tiem paredz, ka process par noziedzīgi iegūtu mantu notiek slēgtā tiesas sēdē, nodrošinot, ka tiek ievērotas prasības aizsargāt izmeklēšanas noslēpumu kriminālprocesā laikā, kad notiek izmeklēšana.

Likumā ir ietverts arī regulējums, kas izstrādāts Tieslietu ministrijas darba grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei, pamatojoties uz Saeimas deputātu iniciatīvu, un paredz tiesības žurnālistiem iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Papildus šeit jāvērš uzmanība uz to, ka 2018. gada 24. oktobrī Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Krimināllikumā", kas stājās spēkā 2018. gada 7. novembrī. Ar šo likumu tika noteikta kriminālatbildība par krimināllietas materiālu pavairošanas un to satura izplatīšanas aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar KPL 375.1 pantā paredzēto regulējumu, kas paredz žurnālistu tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem.

Šogad tiks turpināts darbs pie vairāku jau esošu projektu izstrādes, t.i., nepieciešamo grozījumu izstrāde KPL saistībā ar e-lietas (e-krimināllietas) sistēmas ieviešanu, lai radītu efektīvu izmeklēšanas un tiesvedības elektronisko procesu, kā arī tiks turpināts darbs sadarbībā ar kompetentajām institūcijām pie atbilstošu grozījumu izstrādes KPL, lai nodrošinātu, ka bērni, kuri cietuši noziedzīgos nodarījumos pret tikumību un dzimumneaizskaramību, tiek intervēti, izmantojot Bērna mājas modelī balstītus standartus.

Starptautiskie instrumenti

2017. gada 30. martā tieslietu ministrs Latvijas Republikas vārdā parakstīja Konvenciju par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību (Konvencija). Lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Konvencijas prasībām un Latvija varētu to ratificēt, tika izstrādāti grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā", grozījumi Krimināllikumā un Konvencijas ratifikācijas likums.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" veiktie jauninājumi galvenokārt saistīti ar prezumētās piekrišanas (ja persona nav aizliegusi izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šīs personas piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves) konkretizēšanu likuma tekstā un tuvāko piederīgo tiesību pilnveidošanu. Savukārt grozījumi Krimināllikumā paredz paplašināt 139. panta tvērumu, nosakot atbildību ne tikai par audu vai orgānu nelikumīgu izņemšanu, bet arī par nelikumīgu izmantošanu. Grozījumi paredz Krimināllikumu papildināt ar 139.1 pantu, kas paredzēs atbildību par cilvēka audu vai orgānu donora vai recipienta vervēšanu orgānu nelikumīgai izņemšanai vai implantācijai.

2018. gada 22. februārī Latvija parakstīja Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām (EP Konvencija), un Tieslietu ministrija plāno to ratificēt, tādējādi veicinot minētā dokumenta spēkā stāšanos.

EP Konvencija paredz noteikt kultūras vērtību definīciju, uzliek valstīm pienākumu paredzēt kriminālo atbildību par tādām darbībām kā kultūras vērtību zagšana (nolaupīšana Krimināllikuma izpratnē), izrakšana, pārvietošana, ievešana, izvešana, iegādāšanās, tirgošana, dokumentu viltošana attiecībā uz kustamām kultūras vērtībām, iznīcināšana, bojāšana. Tā arī paredz, ka par noteiktām darbībām nosakāma brīvības atņemšana un tās var būt pamats izdošanai, nosaka atbildību pastiprinošus apstākļus par EP Konvencijā paredzētām prettiesiskām darbībām, nosaka izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un procesuālo tiesību aktu noteikumus attiecībā uz kultūras vērtībām u.c. normas.

 

IX. Jauninājumi valststiesībās

Administratīvā atbildība

2018. gada 25. oktobrī, Saeimai galīgajā lasījumā pieņemot Administratīvās atbildības likuma projektu, noslēdzās vairāku gadu darbs, kas paredz būtiskas izmaiņas administratīvo pārkāpumu izskatīšanā. Administratīvās atbildības likuma viens no mērķiem ir nodrošināt ātru un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu. Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas administratīvo sodu sistēmā. Turpmāk naudas sods un brīdinājums būs vienīgie pamatsodi, kā papildsodu varēs piemērot tiesību atņemšanu un tiesību izmantošanas aizliegumu.

Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā noteiks attiecīgo nozaru likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. 2019. gadā turpināsies darbs, lai līdz 2020. gada 1. janvārim nodrošinātu šo likumu pieņemšanu Saeimā. Tiks sagatavoti arī nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi.

Valsts noslēpuma aizsardzība

2018. gadā izstrādāti un 1. jūlija stājās spēkā grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu", kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas valsts drošības iestāžu īstenotajā personu pārbaudē pieejai valsts noslēpumam:

1) jaunu kārtību speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanas nosacījumiem;

2) iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu;

3) noteiktas personas tiesības tikt uzklausītai un informētai gan atbilstības izvērtēšanas procesā, gan arī pēc lēmuma pieņemšanas par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam atteikumu.

Grozījumos ietverti nosacījumi industriālās drošības sertifikāta izsniegšanai un liegumam, kā arī komersantu procesuālās garantijas pārbaudes lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procesā. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās vienotu drošības iestāžu praksi attiecībā uz kārtību, kādā personas un komersanti tiks informēti par iemesliem negatīva lēmuma pieņemšanai, kā arī nodrošinās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Dokumentu noformēšana

2018. gada 7. septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība", kuru mērķis bija mazināt administratīvo slogu un normatīvismu dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā, jo iepriekšējais regulējums bija pārlieku detalizēts un paredzēja vairākas prasības, kuru neizpilde neradīja nekādas sekas.

Šobrīd Tieslietu ministrijas izveidotā pastāvīgā darba grupa strādā pie dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijām, lai skaidrotu Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības, sniedzot uzskatāmus piemērus to īstenošanai. Vadlīnijas kalpos kā palīglīdzeklis dokumentu noformēšanā, un to izstrādes termiņš ir 2019. gada 1. septembris.

Oficiālā publikācija

Tieslietu ministrija ir uzsākusi pārskatīt oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējamās informācijas saturu ar mērķi veicināt Latvijas Republikas Satversmē garantētās tiesības ikvienam zināt savas tiesības.

Lai veicinātu ārējo normatīvo aktu pieejamību, Tieslietu ministrija ierosināja visu Latvijas pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un sistematizēšanu portālā likumi.lv. Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par šo ieceri, Tieslietu ministrija veica aptauju, un tajā no 1137 respondentiem 860 jeb 76 % atbalstīja minēto ideju. Vienlaikus Tieslietu ministrija situācijas izpētei veica arī pašvaldību aptauju. Ņemot vērā aptauju un Tieslietu ministrijas veiktās izpētes rezultātus, izskatīšanai Ministru kabinetā tika iesniegts informatīvais ziņojums. Vienlaikus ministrija meklē risinājumus, lai veicinātu ārējo normatīvo aktu pieejamību ārvalstniekiem (tai skaitā ārvalstu investoriem) un tādējādi veicinātu komercdarbības vides attīstību Latvijā.

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmē garantēto tiesību ikvienam zināt savas tiesības īstenošanai mūsdienās vairs nav pietiekami tikai publicēt ārējos normatīvos aktus, bet ir jānodrošina arī to skaidrošana, Tieslietu ministrija sadarbībā ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" plāno attīstīt tiesiskās informācijas un pilsoniskās izglītības portālu "Cilvēks. Valsts. Likums".

Datu aizsardzība

2018. gadā tika pieņemts jauns Fizisko personas datu apstrādes likums, kura mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam neatkarīgas institūcijas – Datu valsts inspekcijas – izveidošanu un nosakot Datu valsts inspekcijas kompetenci un darbības pamatprincipus.

Inspekcijas darbības mērķis ir aizsargāt cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības datu aizsardzības jomā, kā arī reglamentēt datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus.

 

X. Dalība starptautiskās organizācijās

Moneyval

2018. gadā Tieslietu ministrijā turpinājās aktīvs darbs Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas novērtēšanas 5. kārtas ietvaros, kuru veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti atbilstoši starptautiskiem FATF standartiem, un 2018. gada 23. augustā novērtējuma ziņojums tika publiskots. Jāatzīmē, ka pirmo reizi izvērtējums tika veikts ne tikai par sistēmas tehnisko atbilstību, t.i., par nacionālā regulējuma atbilstību starptautiskajiem standartiem, bet arī tika novērtēta Latvijas kopējās sistēmas efektivitāte. Latvijas 5. kārtas novērtējuma ziņojuma ietvaros tika izteiktas rekomendācijas sistēmas pilnveidošanai. Latvija tās novērtēja kā labu ceļa karti konstatēto nepilnību novēršanai, un, balstoties uz minētajām rekomendācijām, tika izstrādāts visaptverošs plāns cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kas ir vērsts uz Moneyval izteikto rekomendāciju izpildi.

Moneyval veiktais novērtējuma process ilga vairāk nekā gadu, un Tieslietu ministrija jau novērtējuma gaitā uzsāka darbu pie konstatēto trūkumu novēršanas. Papildus apjomīgiem grozījumiem Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), kas ir spēkā no 2017. gada 1. augusta un bija vērsti uz cīņas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un šādu līdzekļu konfiskācijas efektivitātes celšanu, arī 2018. gadā turpinājās darbs pie tiesiskā regulējuma uzlabojumiem saskaņā ar starptautiskajām saistībām, ko Latvija minētajā jomā ir uzņēmusies, kā arī atbilstoši FATF 40 rekomendācijām, kas šajās jomās ir starptautiski atzīts standarts. Tā, piemēram, KPL 124. pants tika papildināts ar jaunu daļu, kas skaidri nosaka: lai pierādītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nav jāpierāda, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi iegūti. Jāatzīmē, ka līdzīga norma tika ietverta arī NILLTFNL 5. pantā.

Neskatoties uz to, ka attiecībā uz cīņas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu un šādu līdzekļu konfiskācijas efektivitāti Latvija saņēma viduvēju novērtējumu, ļoti augsti tika novērtēts Latvijas tiesiskais regulējums krimināltiesiskajā un kriminālprocesuālajā jomā.

Tāpat 2018. gadā ministrija uzsāka vai jau ieviesa vairākus pasākumus juridisko personu caurspīdīguma nodrošināšanai, ievērojami pastiprinot prasības patieso labuma guvēju reģistrācijai Uzņēmumu reģistrā un uzsākot informācijas izsniegšanu par tiem. Nolūkā nodrošināt aktuālas, adekvātas un savlaicīgi atjauninātas informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem paredzēts stiprināt sankcijas par nepatiesas informācijas sniegšanu, iestāžu savstarpējo sadarbību informācijas apmaiņā, modernizēt Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu, ieviešot riskos balstīto pieeju reģistrācijas procesā, kā arī izslēgt no komerctiesiskās vides augsta riska negodprātīgos komersantus.

Ievērojot kopumā sniegto viduvējo un zemo novērtējumu 10 no 11 jomām, Latvijai tika noteikta padziļinātā uzraudzība, kas nozīmē, ka šā gada laikā Latvijai būs jāatskaitās gan par tehniskās atbilstības uzlabojumiem, gan par efektivitātes celšanas pasākumiem un jāuzrāda būtisks progress 10 novērtējamās jomās. Tāpēc Tieslietu ministrija kā atbildīgā institūcija par trim jomām, kas tika novērtētas viduvēji vai zemu, aktīvi rīkosies, gan koordinējot pārējo atbildīgo iestāžu darbu atbilstoši valdībā apstiprinātajam pasākumu plānam, kas vērsts uz Moneyval rekomendāciju izpildi, gan turpinās darbu pie savu noteikto uzdevumu izpildes, kas saistās ar efektivitātes celšanu tādās jomās kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana un to konfiskācija, gan turpinās darbu pie tehniskās atbilstības nodrošināšanas saskaņā ar FATF 40 rekomendācijām.

OECD

2018. gadā noslēdzās būtisks Latvijas novērtējuma posms, proti, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2015. gadā veiktais Latvijas 2. fāzes novērtējums, kura ietvaros tika izteiktas arī vairākas rekomendācijas. 2018. gada oktobra WGB plenārsēdē tika izskatīts Latvijas papildu ziņojums par 2. fāzes ietvaros izteikto rekomendāciju izpildi un, ievērojot būtisko progresu, ko Latvija ir panākusi rekomendāciju izpildē, 2. fāzes novērtējuma posms tika noslēgts. Vienlaikus jau šogad tiks uzsākts Latvijas 3. fāzes novērtējums, kura ietvaros WGB vērtēs Latvijas spējas gan apkarot ārvalstu amatpersonu kukuļošanu, gan nodrošināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju, novērst to legalizāciju, gan tās spējas sniegt krimināltiesisko starptautisko palīdzību šādās lietās.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Salīdzinājumā ar 2013. gadu Rīgas tiesu apgabala rajonu (pilsētu) tiesās laiks pirmās tiesas sēdes nozīmēšanai ir sarucis vidēji par 132 dienām jeb 4,4 mēnešiem, bet Rīgas apgabaltiesā vidēji par 57 dienām jeb 1,9 mēnešiem.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Kucina I., Medina L. Būtiskākās izmaiņas tiesu sistēmā un tiesību politikas jomā. Jurista Vārds, 29.01.2019., Nr. 4 (1062), 23.-29.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 29. Janvāris 2019 /NR. 4 (1062)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
13
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties