Pagājušā gada izskaņā ir paziņoti un publiskoti Eiropas Savienības Tiesas (EST) ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumi lietā C-202/18 "Ilmārs Rimšēvičs pret Latvijas Republiku" un lietā C-238/18 "Eiropas Centrālā banka pret Latvijas Republiku", kuros viņa paudusi viedokli, ka Latvijas Republika, atstādinot no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, nav rīkojusies pienācīgi. Pie šāda secinājuma ģenerāladvokāte nonākusi, vērtējot EST rīcībā esošos faktus konkrētajās lietās, un tas ietver arī viņas skatījumu uz Latvijas tiesībaizsardzības sistēmu. Tādēļ, sniedzot ieskatu J. Kokotes viedoklī, šī materiāla mērķis nav vērtēt lietu būtību, bet gan atspoguļot vienu no autoritatīviem viedokļiem, kāds pausts par Latvijas kriminālprocesuālo kārtību un atsevišķu iestāžu statusu jēdziena "neatkarīga tiesa" kontekstā. Turklāt situācija ir zīmīga vēl ar to, ka minētās prasības ir pirmās lietas, kurās EST ir jālemj, pamatojoties uz kompetenci izskatīt lietas par lēmumiem, ar kuriem dalībvalstu centrālo banku vadītāji ir atbrīvoti no amata.
Lietu būtība
Saskaņā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto informāciju par prasību, kas celta 2018. gada 16. martā – Ilmārs Rimšēvičs/Latvijas Republika (lieta C-202/18), I. Rimšēvičs vērsies EST ar vairākiem prasījumiem, tostarp atzīt, ka ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB) 2018. gada 19. februāra lēmumu par drošības līdzekļu piemērošanu no Latvijas Bankas prezidenta amata ir atcelts prettiesiski, kā arī piemērotais drošības līdzeklis, ar kuru prasītājam ir aizliegts īstenot Latvijas Bankas prezidenta funkcijas un tiesības un no tā secīgi izrietošie ierobežojumi pildīt Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa funkcijas un tiesības, ir piemērots prettiesiski.
Pamatojot savus prasījumus, I. Rimšēvičs norādījis vairākus argumentus, tostarp faktu, ka, atceļot viņu no Latvijas Bankas prezidenta un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amatiem, esot pārkāpts Līguma par Eiropas Savienības darbību 4. protokols ("Par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem"), jo saskaņā ar to nebija iestājies neviens no nosacījumiem attiecībā uz nacionālās centrālās bankas vadītāja atcelšanu no amata. Turklāt viņš paudis, ka Latvijas Bankas prezidentu no amata atcelt ir tiesīgs tikai parlaments, taču konkrētajā situācijā prasītāju no amata ir atcēlis nevis parlaments, bet izpildvaras struktūrā ietilpstošas iestādes izmeklētājs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
