Pēdējo desmit gadu laikā ieslodzīto skaits Latvijā ir samazinājies turpat uz pusi. To veicinājusi alternatīvo soda veidu piemērošana, kā arī veiktie grozījumi Krimināllikumā, lai ievērojami samazinātu soda termiņa ilgumu. Tomēr, atsaucoties uz Eiropas Savienības prasībām, tiek plānota jauna cietuma būvniecība Liepājā un vēl viena Daugavpilī vai Jēkabpilī.

Liepājas cietumā paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem. Kompleksa projektā ietilpst astoņas dažādas ēkas: ieslodzīto dzīvojamie korpusi, nodarbinātības centrs ar darba iespējām ieslodzītajiem, izglītības centrs ar telpām garīgām un sporta nodarbībām, daudzfunkcionāla ēka ieslodzīto pieņemšanai, medicīnas daļa, pastiprināta režīma aizturēšanas telpas, sanāksmju un personāla ēdnīca un citas palīgtelpas. Liepājas cietums būtu pirmā ieslodzījuma vieta, kas uzbūvēta pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Jaunā cietuma kompleksa projektētājs izstrādes procesā cieši sadarbojās ar Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu aģentūru, pārņemot viņu pieredzi jaunu cietumu būvniecībā. Cietuma projekts paredz vairākas inovācijas, kas līdz šim nav bijušas ne Latvijas, ne Igaunijas cietumu sistēmā.

Tomēr, ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedza projektam pieejamo finansējumu, tika izsludināts jauns iepirkums, saskaņā ar kuru būvniecību plānots pagarināt līdz 2023. gadam, paredzot izdevumus jauna cietuma būvniecības projektam 2021. gadā 29,2 miljonus eiro, 2022. gadā 28,9 miljonus eiro un 2023. gadā 30,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tiek plānota vēl viena jauna cietuma būvniecība Daugavpilī vai Jēkabpilī. Arī tas paredzēts 1200 ieslodzītajiem. Cietuma izbūvei nepieciešams zemesgabals aptuveni divdesmit hektāru platībā. Zemesgabals vēl nav atrasts, un pagaidām vēl nav zināms, kur tieši atradīsies jaunais cietums – Daugavpilī vai Jēkabpilī. Pēc iepriekšējām aplēsēm, jauna cietuma izbūve Daugavpilī vai Jēkabpilī izmaksātu ap 60 miljoniem eiro, bet, kā zināms, sākotnējie aprēķini būvniecības procesā bieži vien izrādās nepietiekami.

No ieslodzītajiem regulāri tiek saņemtas sūdzības par nepieņemamiem dzīvošanas apstākļiem, pieprasot naudas kompensācijas no valsts. Tas norāda uz nepieciešamību īstenot gan ieslodzījuma vietu atjaunošanas projektus, gan ieguldīt vairāk resursus resocializācijā. Tāpēc plānotajos jaunajos cietumos paredzētas ieslodzīto resocializācijas un nodarbinātības iespējas.

Jaunu cietumu būvniecība tiek pamatotas ar cilvēktiesībām un Eiropas Savienības prasībām, lai uzlabotu ieslodzīto dzīves apstākļus, tomēr kā to salāgot ar citām Eiropas Savienības nostādnēm, piemēram, sociālās vienlīdzības nodrošināšanā un nabadzības risku novēršanā? Eiropas Komisijas ziņojumos konstatēts, ka Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir zemākie Eiropas Savienībā. Nabadzības riskam Latvijā ir pakļauta vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti vientuļie pensionāri, nepilnas ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem, daudzbērnu ģimenes ar trim un vairāk bērniem.

Saskaņā ar Eurostat metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņu ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60 % no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaita samazināšana ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības mērķiem, kas noteikts stratēģijā "Eiropa 2020".¹

Pašlaik Latvijā ir mazāk par četriem tūkstošiem ieslodzīto,² savukārt nabadzībai ir pakļauti vairāk nekā četrsimt tūkstoši iedzīvotāju.³ Nekas nebūtu iebilstams pret jaunu cietumu būvniecību, ja pietiekamus budžeta līdzekļus varētu novirzīt arī sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai.