2018. gada 2. novembrī stājās spēkā grozījumi zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēs, samazinot to apmēru, ja parādnieks likumā noteiktajā termiņā veic visas summas apmaksu, tādējādi motivējot parādnieku segt nenokārtotās saistības pēc iespējas ātrāk. Ne Civilprocesa likums, ne Ministru kabineta noteikumi Nr. 451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 451) neparedz parādnieka pilnīgu atbrīvošanu no izdevumu apmaksas, izņēmums ir tikai parāda apmaksa pirms izpildu dokumenta iesniegšanas piespiedu izpildei. Ja parādniekam ir piešķirts trūcīgas vai politiski represētas personas statuss, tad sprieduma izpildes izdevumu apmēram tiek piemērots koeficients 0,5, ja parādnieks ir informējis zvērinātu tiesu izpildītāju un iesniedzis statusu apliecinošus dokumentus.

Saņemot izpildei izpildu dokumentu, zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības lūgt piedzinēju apmaksāt izpildu darbību uzsākšanai nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus, taču tiesu izpildītājam jāpārliecinās, vai konkrētā persona neietilpst Civilprocesa likuma 567. pantā noteikto personu grupā, kuras ir atbrīvotas no sprieduma izpildes izdevumu apmaksas.

Ja piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu, ir veicis sprieduma izpildes izdevumu apmaksu, šī summa tiek piedzīta no parādnieka un pēc tam atgriezta piedzinējam, tādējādi parāda piedzīšana piespiedu kārtā nerada piedzinējam papildu zaudējumus.

Piespiedu izpildes procesā problemātiku rada sprie­duma izpildes izdevumu apmaksa tieši piedzinējam, ja piedziņas process ir uzsākts, zvērināts tiesu izpildītājs ir saņēmis izpildu dokumentu, sācis vest izpildu lietu un ierakstītā sūtījumā nosūtījis paziņojumu par pienākumu izpildīt nolēmumu. Norādīto darbību kopums rada parādniekam pienākumu segt arī sprieduma izpildes izdevumus neatkarīgi no veiktās parāda apmaksas tieši piedzinējam.

Jāvērš uzmanība, ka tiesu izpildītāja paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu nav paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu labprātīgi.