Šogad 23.–26. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Ņemot vērā negatīvo pieredzi ASV prezidenta vēlēšanās un balsojumā par Brexit, Eiropā pirms vēlēšanām valda liels satraukums par iespējamu vēlēšanu ietekmēšanu, izmantojot sociālos tīklus un nepatiesas ziņas jeb fake news. Nepatieso ziņu izplatīšana notiek, arī balstoties uz personas datiem, kas iegūti no sociālajiem tīkliem, uz noteiktām sabiedrības grupām mērķējot noteiktas ziņas viņu politiskās nostājas ietekmēšanai. Tāpat zināmas bažas vēlēšanu kontekstā rada Facebook/Cambridge Analytica skandāls, kas atklāja pretlikumīgu personas datu izmantošanu.

Jāņem vērā arī, ka balsojums Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vieglāk ietekmējams nekā nacionālajās vēlēšanās, jo proporcionālā vēlēšanu sistēma dod labas iespējas mazu un marginālu partiju iekļūšanai Eiropas Parlamentā. Turklāt arī vēlētāju zemā aktivitāte ļauj spēcīgāk motivētiem politiskajiem spēkiem mobilizēt savus vēlētājus sev labvēlīga balsojuma panākšanai. Līdz ar to dažādi centieni ietekmēt vēlēšanas, tostarp digitālajā vidē manipulējot ar vēlētāju viedokli, var būt ar lielu atdevi un radīt būtiskas sekas.

Eiropas Savienība nav gatava noskatīties uz centieniem ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas, tāpēc cenšas rīkoties aktīvi vēlēšanu ietekmēšanas risku novēršanai.

Pagājušā gadā pasaules lielākie informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp Facebook un Google, akceptēja uzvedības kodeksu cīņai pret tīmekļa dezinformācijas izplatīšanu Eiropas Savienībā, ko bija rosinājusi Eiropas Komisija. Šis kodekss ir brīvprātīgs mehānisms cīņai pret nepatiesām ziņām, ietverot dažādas apņemšanās, piemēram, nodrošināt politisko reklāmu caurspīdību, slēgt neīstus profilus un sodīt dezinformācijas izplatītājus. Šā gada janvārī, novērtējot kodeksa rezultātus, Eiropas Komisija atzina, ka tehnoloģiju uzņēmumi ir veikuši uzlabojumus cīņā pret nepatiesām ziņām, piemēram, dzēšot neīstus profilus. Tomēr Eiropas Komisija nav mierā ar sasniegto un uzskata, ka vēl daudz jāpaspēj izdarīt līdz vēlēšanām, jo īpaši politisko reklāmu caurspīdības nodrošināšanā.

Kā vēl viena interesanta iniciatīva minama atbildības paredzēšana politiskajām partijām, kuru locekļi apzināti pārkāps datu aizsardzības noteikumus, lai ietekmētu vēlēšanu rezultātus, proti, ļaunprātīgi izmantos personas datus, lai ietekmētu noteiktas mērķauditorijas viedokli vēlēšanu vajadzībām. To ir paredzēts noteikt, veicot grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulā (ES, EURATOM) Nr. 1141/2014 par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu. 2019. gada 12. martā Eiropas Parlaments un Padome panāca provizorisku vienošanos par šādiem grozījumiem.

Eiropas partiju sodīšanas mehānisma mērķis ir sūtīt skaidru vēstījumu tām nedaudzajām personām vai grupām, kurām varētu rasties kārdinājums ļaunprātīgi ignorēt noteikumus. Grozījumi paredz, ka kompetence izskatīt iespējamus pārkāpumus būs Eiropas Politisko partiju un fondu iestādei, kas lems arī par sankciju un soda piemērošanu.

Minētās iniciatīvas ir tādas, kas noteiktā mērā mazinās iespējas ar nepatiesajām ziņām ietekmēt Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus. Tomēr vienlaikus nepamet sajūta, ka attiecībā uz šiem jautājumiem Eiropas Savienības "rokas ir par īsām". Turklāt nopietnāka problēma ne tikai vēlēšanu kontekstā, bet vispār ir Eiropas Savienības pilsoņu izpratne par Eiropas Savienības nozīmi un funkcijām, kas ir viens no iemesliem zemajai vēlētāju aktivitātei. Ja tā nebūtu, iespējams, lielāka vēlētāju izpratne mazinātu nepatieso ziņu izplatīšanas un vēlētāju ietekmēšanas iespējas, kā arī lielāka vēlētāju aktivitāte mazinātu šādu metožu ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem kopumā.