9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)
Redakcijas sleja
Ja tiesa lemj, ka B turpmāk lasāms kā D
9

Domājams, ka šis "Jurista Vārda" laidiens neatstās vienaldzīgus. Raksti, kas saistīti ar šobrīd publiskas uzmanības centrā esošiem procesiem, nedrīkstētu paslīdēt garām nepamanīti. Tas ir sliktākais, kas varētu notikt – neizlasīt vispār vai arī izlasīt un vienkārši aizmirst. Katram pašam, balstoties uz pieredzi un zināšanām, vajadzētu formulēt savu viedokli un attieksmi, nonākot pie argumentos balstīta secinājuma: autoru uzrādītās problēmas ir īstas vai šķietamas, vai pa vidu starp abiem. Jo tikai tā tiks sasniegts šo publikāciju mērķis – kopīgā un kompetentā diskusijā analizēt dažādos viedokļus un secināt, kas un kā ir jārisina.

Mēs, redakcijā, savā ikdienas darbā uzzinām ļoti daudz, tostarp par faktiem, kurus skaļi neapspriež. Tā ir arī informācija, kas neglaimo un nav komplementāra tieslietu sistēmai, bet nāk tieši no tai piederīgajiem. Salīdzinoši reti juristi atļaujas par to runāt arī publiski – jo viņiem šeit vēl ir jāstrādā un katrs neuzmanīgs vai drosmīgs vārds reiz var pavērsties pret pašu. Taču ir autori, kuri atļaujas paust savu viedokli situācijā, ja tiesa, kā to savā rakstā formulējis profesors Kalvis Torgāns, lēmusi, ka B turpmāk lasāms kā D. Tomēr vienīgi žurnāla lasītājs – izglītots, kompetents un pieredzējis – ir tas, kurš patstāvīgi lemj, vai alfabēts patiesi ir cietis. Tāpat ekspertu diskusijā ir skaidri jāformulē, kādas konsekvences izriet, piemēram, no Eiropas Savienības Tiesas sprieduma apvienotajās lietās C-202/18 un C-238/18 Rimšēvičs/Latvija. Var jau uzskatīt, ka viss tur ir beidzies, un arī uz šīs tiesvedības rezultātu var raudzīties dažādi, tostarp kā pārsteigumu vai precedentu, taču tas nekādā veidā nemazina to problemātikas aktualitāti, kas, iespējams, vispār bija cēlonis jautājuma nonākšanai Eiropas Savienības Tiesā. Proti, mūsu nacionālā kriminālprocesa īpatnības, tostarp drošības līdzekļu piemērošanas prakse. Atbildes šajā jomā ir jāatrod savās mājās, jo punktu šai diskusijai Eiropas Savienības Tiesa nepielika.

Gan tikko minētajās, gan citās lietās redakcija pilnībā norobežojas no jebkādiem pieņēmumiem attiecībā uz jebkuras personas vainu vai civiltiesisko atbildību, jo tā ir vienīgi tiesas kompetence. Taču mēs nevaram norobežoties no tiesībpolitiskiem jautājumiem, ja tādi īpaši izgaismojas caur konkrētiem procesiem. Tas ir brīdis, kad jālemj, vai un ar kādu nolūku publicēt iesaistīto pušu viedokļus par aktuāliem tiesvedību procesiem. Mēs par to lemjam ikreiz, turklāt koleģiāli. Protams, ja vien redakcijai ir informācija, ka konkrētā raksta tēma ir ciešā sakarā ar konkrētu tiesu lietu.

Jautājums par to, kurš ir īstais un lietderīgākais brīdis, lai vispār drīkstētu sākt publiski analizēt konkrētu tiesvedības procesu, aizvien ir aktuāls. Diskusijās no juristiem un tiesnešiem ir izskanējis, ka aprakstīt konkrētas lietas drīkst vien tad, kad tajās stājies spēkā gala noregulējums, pretējā gadījumā varētu runāt par centieniem ietekmēt tiesu. Protams, būtu diezgan dīvaini uzskatīt, ka kāds publicē savu viedokli bez nolūka tikt uzklausītam un ņemtam vērā. Skaidrs, ka autors vēlas, kā minimums, tikt sadzirdēts. Taču – vai ikreiz un tūliņ ir jāizdara secinājums par nepārprotamiem centieniem ietekmēt neatkarīgo tiesu vai procesa virzītāju? Starp obligāto klusēšanu un nolūku ietekmēt tiesu ir jādod vieta arī ekspertu diskusijai par jautājumiem, ko izgaismo konkrēti procesi. Tādēļ "Jurista Vārda" redakcionālā politika ir vārda brīvības pusē, pieļaujot iespēju publiski runāt arī par aktuāliem tiesvedību procesiem, bet ar zināmiem priekšnosacījumiem.

Pirmkārt, mēs prezumējam, ka katrā konkrētā gadījumā autors ievēro profesionālo ētiku, un sagaidām no viņa tiešu norādi uz savu saistību ar konkrēto procesu. Otrkārt, šim viedoklim ir jāvērš uzmanība uz iespējamām sistēmiskām un juridiskām problēmām, tiesībpolitiskiem apsvērumiem. Ir jābūt skaidri redzamam vēstījumam. Treškārt, šai diskusijai, kuru rosina autors, vai problemātikai, uz ko tiek vērsta uzmanība, jābūt sabiedriski nozīmīgai. Savukārt pavisam cita lieta, ko pārējie ar šo viedokli iesāk pēc tā publicēšanas – vai tūlītēji izdara secinājumu par nepārprotamu mēģinājumu kādu ietekmēt, vai arī pienācīgi apsver autora pausto, izdara vispārīgus secinājumus un rīkojas.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Matule S. Ja tiesa lemj, ka B turpmāk lasāms kā D. Jurista Vārds, 09.04.2019., Nr. 14 (1072), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 9. Aprīlis 2019 /NR. 14 (1072)
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
+371
9. Aprīlis 2019 / 11:34
8
ATBILDĒT
Runājot par centieniem ietekmēt tiesu, es nevaru atkratīties no tās [maigās] skepses (ar smaidu, protams), kas man rodas redzot šo te Jurista Vārda žurnāla "pseido-privatizāciju" un "reiderismu" no ZAB Amicus Curiae puses.

Puse kolektīva vicina karogus te redakcijas slejā un tad tad vēl brīvā mikrofona sadaļā:
2017.gada 2.augusta JV brīvā mikrofona raksts "Princips iura novit curia Civilprocesā būtu jāpiemēro vien atsevišķu kategoriju lietās";
2018.gada 3.jūlija JV brīvā mikrofona raksts "Par atsevišķajām domām PVN piemērošanā zemes nomai" (starp citu, stipri sasmējos par "Pilsētas zemes dienestu" un komentāriem tajā rakstā);
2018.gada 3.septembra JV brīvā mikrofona raksts "Pilnvarojuma pēctecība uzvārda maiņas gadījumā - vai Augstākās tiesas 17.08.2018 lēmumu lietā Nr SKC 1400/2018 var uzskatīt par likumīgu?";
un citi taktiski pasīvi-agresīvi raksti.

Tiesa nav ideāla, tajā tomēr operē cilvēki, kas pēc dabas un savas pamatbūtības ir trūkumiem pilnas būtnes, līdz ar to kļūdas var gadīties pieļaut, un tās tiešām ir jāanalizē.

Taču norādu, ka cilvēki no malas nezinās visus lietu faktus un apstākļus, tādēļ no konkrēta slēdziena izdarīšanas personīgi atturēšos, bet man ir skaidrs pietiekami daudz, lai pastāvētu pamats ar īpašu kritiku attiekties pret jebko, kas saistīts ar šī konkrētā biroja krusta karu pret tiesu.
Arta Snipe > +371
9. Aprīlis 2019 / 11:40
16
ATBILDĒT
Uztveršu kā komplimentu, ka mūsu birojam ir jekāda ieteikme uz Latvijas valstij piederošu juridisko žurnālu!
Vārda brīvība dota mums katram, jautājums - cik mēs to izmantojam? Vai esam vienīgie, kas nebaidās ar savu vārdu publicēt rakstus un esejas, ja uzskatām, ka kaut kas nav pareizi? Man patiess gandarījums, ka tiem, kas nebaidās runāt, ir pievienojies arī prof. K.Torgāns.
Arī šī komentāra autors slēpjas aiz trim cipariem. No kā? Vai tiešām ir bail atklāti pateikt savu viedokli un aizstāvēt to?
Sannija Matule > +371
9. Aprīlis 2019 / 11:40
0
ATBILDĒT
Vai, lūdzu, precizēsiet to sadaļu, kas attiecas uz JV pseido-privatizāciju un "reiderismu"? Proti, tiktāl, cik tas adresēts redakcijai.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties