23. Aprīlis 2019 /NR. 16 (1074)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepilsoņu bērnu tiesības uz pilsonību
2
Mg. iur.
Dace Spaliņa
 

Nepilsonība ir Latvijas sabiedrībā aktuāls jautājums, neraugoties uz to, ka statuss "nepilsonis" tika radīts kā pagaidu statuss, lai regulētu situāciju pārejas periodā, kas izveidojās pēc Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) sabrukuma, kas notika 1992. gada 1. janvārī, kad liels skaits cilvēku palika bez pilsonības, jo PSRS pilsonība beidza eksistēt. Šobrīd Latvijā joprojām ir liels skaits nepilsoņu, katru gadu statuss "nepilsonis" tiek piešķirts arī jaundzimušiem bērniem. Šāda situācija, kad 27 gadus pēc PSRS sabrukuma personām tiek turpināts piešķirt nepilsoņa statusu, nav pieļaujama un to ir nepieciešams risināt.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā 2019. gada 1. janvārī bija 224 670 nepilsoņi un 1 775 839 pilsoņi.1 Latvijā 2018. gadā piedzima 33 bērni, kuriem piešķirts nepilsoņa statuss, un 18 846 bērni reģistrēti kā Latvijas pilsoņi.2 Autore vēlas pievērst uzmanību jautājumam par nepilsoņu bērnu tiesībām uz pilsonību, tajā skaitā, vai šobrīd spēkā esošais Pilsonības likuma regulējums nodrošina, ka tiek ievērotas bērna vislabākās intereses. Šāds jautājums rodas tādēļ, ka pašlaik Pilsonības likums faktiski joprojām pieļauj to, ka bērns, kas dzimis pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā vecākiem nepilsoņiem, var palikt bez pilsonības un tikt reģistrēts par Latvijas nepilsoni. Autore vēlas noskaidrot, vai tādā veidā tiek pārkāptas bērna tiesības uz pilsonību, vai valstij būtu jānodrošina īpaša bērna aizsardzība, ja viņa vecāki nerīkojas bērna labākajās interesēs.

 

Nepilsoņa jēdziens

Latvijas Republikas Saeima nepilsoņa statusu noteica un izveidoja ar 1995. gada 12. aprīļa likumu "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kurām nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"3 (turpmāk – Nepilsoņu likums).

Pašlaik spēkā esošā redakcijā Nepilsoņu likuma 1. panta pirmā daļa nosaka, ka nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem: 1) 1992. gada 1. jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992. gada 1. jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā; 2) viņi nav Latvijas pilsoņi; 3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

Starptautiskās tiesības un konvencijas neatpazīst tādu terminu kā nepilsonis, jo šāds statuss eksistē tikai Latvijā un Igaunijā. Citas pasaules valstis, kurās arī pēc PSRS sabrukuma atradās bijušie PSRS pilsoņi, tos atzina par bezvalstniekiem un risināja šo jautājumu atbilstoši starptautiskajās konvencijās noteiktajiem principiem.

Nepilsoņa statusa jautājumā fundamentāls ir Sa­tver­smes tiesas 2005. gada 7. marta spriedums lietā Nr. 2004-15-0106, kurā Satversmes tiesa ir sniegusi pamata atziņas par nepilsoņu statusu Latvijā, pamatojoties uz kurām turpmāk ir balstījusies sabiedriskā un juridiskā doma. Satversmes tiesa šajā spriedumā ir secinājusi, ka nepilsoņa statuss nav un nevar tikt uzskatīts par Latvijas pilsonības paveidu. Tomēr nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Latvijas Republikas Satversmes4 98. panta, kas citastarp noteic, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā. Tiesības, ko Latvija noteikusi tās nepilsoņiem, var ietekmēt citu valstu imigrācijas politiku attiecībā uz šīm personām, jo citas valstis rēķinās ar to, ka Latvija attiecībā uz šīm personām uzņemas noteiktas saistības, piemēram, garantē nepilsoņiem diplomātisko aizsardzību ārvalstīs, kā arī tiesības atgriezties Latvijā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Ainārs
20. Maijs 2019 / 09:42
0
ATBILDĒT
Situācija viennozīmīgi ir nepareiza un absurda.
Vienlaikus ir kas vēl absurdāks un nesaprotamāks - šobrīd, pateicoties Latviešu valodas aģentūras 'aktivitātēm' pilsonība netiek piešķirta arī LV pilsoņu bērniem kuri dzimuši ārpus LV. Vai par to nevienam galva nesāp?
Dace Milberga
27. Aprīlis 2019 / 21:47
1
ATBILDĒT
Būtu interesanti dzirdēt kā ātrāk, ne tikai evolūcijas ceļā, izbeigt nepilsoņa statusa esamību Latvijā. Varbūt likumdevējs BEIDZOT varētu noteikt beigu termiņu šim (pārejas perioda) statusam, tādējādi nepilsoņiem liekot beidzot izdarīt izvēli - naturalizēies vai iegūt citas valsts pilsonību? Tad arī bērna pilsonība neliktu vairs lauzt šķēpus.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties