Tā kā pasaulē būtiski pieaug neiecietība pret finanšu noziegumiem un korupciju, kā arī daudzi nevainīgi cilvēki iet bojā teroristu uzbrukumos, tiek izvirzītas jaunas prasības, kas skars ikvienu arī Latvijā, tostarp ne tikai finanšu iestādes, bet arī reālā ekonomikā darbojošos uzņēmumus. Un tas nav tikai Latvijā. Arī kaimiņvalstis, vēlāk nekā Latvijā, šobrīd piedzīvo līdzīgas tendences, kad prasības starptautiski, likumos un no kontrolējošo iestāžu puses pieaug.

Atsaucoties uz šīm pārmaiņām, šķita būtiski šajā viedokļrakstā izklāstīt to, kā finanšu sektors redz radušos situāciju, likumos noteikto un labu risku pārvaldību sekmīgai sadarbībai. Šis raksts nepretendē uz zinātnisku publikāciju vai tiesību normu analīzi un fokusējas uz kontekstu, kas būtu jāņem vērā, piemērojot tiesību normas un veicot komercdarbību.

Latvija – starptautiskās finanšu sistēmas daļa

Lasot laikrakstos diskusijas par Moneyval ziņojumu,² nepamet sajūta, ka galvenā problēma ir divi pieņēmumi: mēs dzīvojam izolēti, un "citi mums neko nedrīkst diktēt", un "finanšu noziegumi ir slikti, bet tam nav saistības ar mums".

Ja vēlamies izmantot citu suverēnu valstu finanšu sistēmu (piemēram, ASV), mums jārespektē tur noteiktā vispārējā kārtība, tāpat kā mēs sagaidām, ka Latvijas suverēno kārtību respektēs citas valstis, kad izmantos mūsu finanšu sistēmu vai citu infrastruktūru (piemēram, autoceļus, ostas, lidostu u.tml.). Ja kāds neprot vai nevēlas sekot noteikumiem vai vēlas tos mainīt, attiecīgās valsts finanšu sistēmas dalībniekiem iesaka ar viņu nesadarboties, un tas ir attiecīgās valsts suverēns lēmums attiecībā uz tās pilsoņiem un finanšu iestādēm.

Nav šaubu, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija pastāv ikvienā valstī (piemēram, Eiropas Parlamenta TAX3 komiteja atzīst, ka Eiropā no noziedzīgas darbības tiek iegūti apmēram 110 miljardi eiro gadā³) un ar to ir saskārusies ikviena finanšu iestāde tās pastāvēšanas laikā. Tās, kuras šādus skandālus spējušas pārdzīvot, apzinājušās savas kļūdas un dārgi par tām maksājušas ar reputāciju un lieliem sodiem (piemēram, pasaulē kredītiestādēm kopš 2008. gada sodos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem piemēroti 26 miljardi dolāru).⁴ Galvenais ir tas, vai finanšu iestāde un pati valsts apzinās, ka tas ir noticis, nenoliedz to, sadarbojas un vēlas to nepieļaut nākotnē.

Ikvienai valstij jāapzinās, ka reputācija finanšu pasaulē ir būtiskākais. To cita starpā nodrošina ar konsekventu neiecietību pret finanšu noziegumiem un atbilstošu risku kultūru. Risku kultūra prasa finanšu iestādei zināt savu klientu, viņa klientus un biznesu. Jo riskantāki ir darījumi, jo vairāk finanšu iestādei jāiegūst informācija no klienta, bieži vien prasot daudz un detalizētu informāciju. Dažas kļūdas risku kultūrā un reputācija ir zaudēta, un tad atliek tikai konsekventa un izlēmīga rīcība, kas stāv priekšā ne vienai vien finanšu iestādei Eiropā un pasaulē, lai būtu iespēja turpināt sniegt pakalpojumus klientiem un netikt izolētam no starptautiskās finanšu sistēmas.

Viena pati valsts finanšu sistēmā izolēti nevar pastāvēt, ja vēlas nodrošināt maksājumus saviem pilsoņiem un komersantiem.