14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai ir nostiprinājusies Eiropas Savienības tiesību piemērošana civillietu izskatīšanā
Anita Zikmane
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja 

Tiesību normu piemērošana ir tiesnešu darba ikdiena. Ikkatrā lietā tiek izlemts jurisdikcijas, piemērojamā likuma, materiālās tiesību normas satura un procesuālās tiesību normas satura jautājums. Tomēr vai būtu pamats teikt, ka Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesības ir ikdiena? Novērojumi praksē liecina, ka vispārējs iespaids rodas, ka nē, tomēr, ielūkojoties dziļāk un iepazīstot tiesību principu būtību vai normu mērķi, secinājumi mainās. Tādēļ būtiskas tās nozares, kurās tiesvedības procesā mainījusies izpratne par atbilstošo ES tiesību tvērumu. Šajā rakstā, aplūkojot praktiskus piemērus, noskaidrosim, vai būtiski mainījies tiesību normu piemērošanas process, kopš Latvijā jāpiemēro arī ES tiesību normas. Raksta pirmajā daļā īsumā atgādināti Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) attīstītie ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi. Otrajā daļā atgādināti ES tiesību piemērošanas principi, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu ES tiesību aktu veidu piemērošanā civiltiesību jomā, kas gan ilustrēs tiesnešu pielāgošanos jaunajiem tiesību avotiem, gan arī noderēs izpratnei par ES tiesību normu pareizu piemērošanu.

1. ES tiesību ievērošanas nodrošināšanas principi

Tiesneša pienākums ES tiesību piemērošanā

EST judikatūrā uzsvērts, ka valsts tiesai, kurai ir pienākums savas kompetences ietvaros piemērot ES tiesību normas, ir arī pienākums nodrošināt šo normu pilnīgu efektivitāti, pēc savas iniciatīvas vajadzības gadījumā nepiemērojot tām pretrunā esošas, pat vēlāk pieņemtas valsts tiesību normas, bez pienākuma lūgt vai sagaidīt, kad tās tiks atceltas likumdošanas ceļā vai izmantojot kādu citu konstitūcijā paredzētu metodi. Prasībām, kas izriet no pašas ES tiesību dabas, neatbilst neviena valsts tiesiskās kārtības norma vai likumā noteikta, administratīvā vai tiesu prakse, kuras rezultātā samazinātos ES tiesību efektivitāte.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties