14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
Redakcijas sleja
Piederība Eiropai

Kad Latvijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, bažas raisīja iekļaušanās, šoreiz labprātīgi, vēl vienā lielā valstu savienībā, no kuras grūti izstāties, nacionālās valūtas – atgūtā lata – zaudēšana tuvākajā nākotnē, nelielas valsts paredzamā niecīgā ietekme Eiropas Savienībā.

Juristi, likumu izstrādātāji un tiesu varai piederīgo profesiju pārstāvji tika biedēti ar atgriešanos studiju pirmā kursa solā, lai apgūtu Eiropas Savienības tiesību piemērošanu un direktīvu pārņemšanu.

Tagad, pēc piecpadsmit gadiem, vairākas tolaik paustās bažas ir izgaisušas. Iestāšanās Eiropas Savienībā nenoliedzami devusi Latvijai lielu līdzekļu ieguldījumu infrastruktūras uzlabošanā. Par katru Eiropas Savienības budžetā iemaksāto eiro Latvija atgūst vidēji četrus. Tāpat, ceļojot eirozonas valstīs, ikviens ir izjutis vienotās valūtas priekšrocības.

Latvijas tiesas kā daļa no Eiropas Savienības tiesu sistēmas nodrošina Eiropas Savienības tiesību piemērošanu. Turklāt Latvijas tiesneši ne tikai piemēro Eiropas Savienības Tiesas sniegto tiesību interpretāciju, bet arī paši veido, papildina un attīsta Eiropas Savienības tiesības.

Daļēji apstiprinājušās bažas par mazas valsts niecīgo ietekmi lielo valstu savienībā. Kā secināts nevalstiskās organizācijas VoteWatch Europe publiskotajā pētījumā,1 Latvijas ietekme Eiropas Parlamenta sasaukumā tiek vērtēta kā zema. Eiropas Parlamenta deputātu ietekme tiek mērīta ar nevalstiskās organizācijas izveidotu punktu sistēmu, kurā tiek vērtēti tādi politiķu darba faktori kā iesaistīšanās dažādu dokumentu izstrādē, dalība balsojumos, amats Eiropas Parlamentā, piedalīšanās komitejās vai to vadīšana, nacionālās delegācijas vadība, amats politiskajā partijā, saikne ar nacionālo valdību un citi faktori. Kā ietekmīgākais Latvijas politiķis tiek vērtēts Roberts Zīle. Neviens no astotajā Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošajiem Baltijas valstu deputātiem nav iekļauts nevalstiskās organizācijas simt ietekmīgāko politiķu sarakstā. VoteWatch Europe pētījumā starp trim šī sasaukuma visietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta politiķiem ir Eiropas Parlamenta prezidents Antonio Tajani no Itālijas, Manfrēds Vēbers no Vācijas un Roberto Gvaltjēri no Itālijas.

Latvijas ietekme Eiropas Parlamentā kopumā novērtēta gandrīz viszemāk: piecu līmeņu skalā Latvija ierindota ceturtajā līmenī. Līdzvērtīgi Latvijai novērtēta Īrijas, Dānijas, Francijas, Slovākijas un Ungārijas ietekme Eiropas Parlamentā. Valstis, kuru kopējā ietekme vērtēta zemāk nekā Latvijai, ir Igaunija, Lietuva, Grieķija, Kipra un Lielbritānija, savukārt kā visietekmīgākās Eiropas Savienības valstis pētījumā novērtētas Somija, Vācija, Čehija, Malta un Beļģija. Tāpat par samērā ietekmīgām novērtētas Rumānija, Slovēnija, Bulgārija, Austrija, Nīderlande, Polija, Itālija, Spānija, Luksemburga, Zviedrija, Horvātija un Portugāle.

Kā redzams no VoteWatch Europe publiskotā pētījuma, arī nelielas valstis, piemēram, Somija, Malta un Beļģija, iekļautas starp ietekmīgākajām Eiropas Parlamentā. Jaunievēlētajiem Latvijas deputātiem būs piemēri, kam līdzināties.

Latvijai piederība Eiropai ir vitāli nepieciešama. Integrācija eiroatlantiskajās struktūrās, vienota Eiropas Savienības ārējā un drošības politika nodrošina Latvijas valsts izdzīvošanas iespēju. Nozīmīgs ir arī Eiropas Savienības vienotais tirgus, kas ir viens no lielākajiem pasaulē.

Trieciens Eiropas Savienībai, protams, ir Brexit. Bet jācer, ka no šī ļaunuma būs arī viens labums. Redzot, kāds haoss valda Lielbritānijā sakarā ar izstāšanos, jādomā, ka neviena Eiropas Savienības valsts vairs nevēlēsies sekot britu piemēram.

Jau nākamnedēļ notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Jāatgādina, ka Parlaments kopā ar Padomi ir likumdevējs, kas veido šīs valstu savienības tiesību sistēmu un lemj par budžetu, kā arī uzrauga Eiropas Komisijas un citu Eiropas Savienības struktūru darbu.

Tādējādi piedalīšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir iespēja katram no mums lemt par to, kas pārstāvēs Latviju šajā institūcijā, kā arī iespēja ietekmēt Eiropas tuvāko un tālāko nākotni. Jāiet balsot!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: http://www.leta.lv/search/find/?patern=p%C4%93t%C4%ABjum*&mode=nonozare,stem&item=A44A98E4-175A-4EF4-9C8D-A036CCBFB5ED

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Piederība Eiropai. Jurista Vārds, 14.05.2019., Nr. 19 (1077), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
2
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties