14. Maijs 2019 /NR. 19 (1077)
Viedoklis
Tiesnešu ētikas komisijas viedoklis par zvērināta advokāta kritiku tiesai
27

Tiesnešu ētikas komisija 2019. gada 12. aprīļa sēdē apsprieda 2019. gada 9. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" publicēto rakstu "Tiesas kļūdas un tiesnešu neatkarības robežas" un uzskata par nepieciešamu paust savu viedokli par šo publikāciju.

2019. gada 9. aprīļa žurnālā "Jurista Vārds" publicēts Latvijas Universitātes profesora, LZA akadēmiķa, Goda tiesneša, zvērināta advokāta Dr. habil. iur. Kalvja Torgāna raksts "Tiesas kļūdas un tiesnešu neatkarības robežas",1 kas raisījis diskusijas ne vien par tiesas kļūdām un tiesnešu neatkarību, bet arī par pašu rakstu.

I. Nenoliedzami, masu informācijas līdzekļiem ir ne tikai pienākums sniegt informāciju un viedokļus, bet sabiedrībai ir arī tiesības to saņemt, lai mediji varētu pildīt savus demokrātiskai sabiedrībai būtiskos pienākumus. Minētais ietver arī jautājumus par tiesu sistēmas funkcionēšanu. Brīvība kritizēt tiesnešus un tiesu sistēmu skaidri ietilpst Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. panta tvērumā. Tāpat vispārīgi var piekrist "Jurista Vārda" redakcijas viedoklim, ka vārda brīvības ietvarā var publiski diskutēt par aktuāliem tiesvedību procesiem, ievērojot zināmus priekšnoteikumus (katrā konkrētā gadījumā autors ievēro profesionālo ētiku un norāda uz savu saistību ar konkrēto procesu; šis viedoklis vērš uzmanību uz iespējamām sistēmiskām un juridiskām problēmām, tiesībpolitiskiem apsvērumiem; šai diskusijai vai problemātikai, uz ko tiek vērsta uzmanība, jābūt sabiedriski nozīmīgai).2

Vienlaikus Tiesnešu ētikas komisija vērš uzmanību, ka medijiem būtu jāatturas no nepatiesas, nepamatotas un neargumentētas tiesnešu kritizēšanas, it sevišķi, ja tas var skart tiesnešu neatkarību. Tiesnešiem jāizskata lietas, pamatojoties uz objektīvu faktu novērtējumu un izpratni par likumu, un viņi nedrīkst tikt pakļauti nekādai nepieņemamai ietekmei, tiešai vai netiešai, no jebkāda avota.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
27 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
21. Maijs 2019 / 19:31
19
ATBILDĒT
Uzskatu, ka ir steidzami jāveido nevalstiska vai akadēmiska zinātniskā komisija aktuālu tiesu nolēmumu analīzei jeb konstruktīvai kritikai un judikatūras veidošanai. Augstākās tiesas biļeteni un augstskolu, tostarp, Latvijas Universitātes, zinātnisko konferenču materiāli, manuprāt, vairs nespēj savlaicīgi reaģēt uz akūtām tiesu sistēmas problēmām, savukārt tiesību piemērotāju raksti, piemēram, Jurista Vārdā, bieži vien tiek vērtēti kā tendenciozi, autora saiknes ar aprakstīto problēmu dēļ. Tai pat laikā vārda brīvība tiesu sistēmas piederīgo personu lokā ir visai ierobežota.
Vienlaikus ir mazākais dīvaini sagaidīt, ka, piemēram, advokāts izteiksies par jautājumiem, ar kuriem nav saskāries personīgi. Turklāt cita advokāta vesto lietu analīze ne vienmēr ir iespējama ētisku apsvērumu dēļ, piemēram, ja problēmas sakne ir kolēģa rīcībā.
Vārds "judikatūra" bez aktuālas tiesību doktrīnas, kam to būtu jāveido jeb jāatklāj, šobrīd ir kļuvis bezpriekšmetisks un rada vairāk slikta kā laba, veicinot kolīzijas starp ikvienas personas pamattiesībām - varas dalīšanas principu, tiesībām zināt savas tiesības, vienlīdzības principu, tiesībām uz taisnīgu tiesu un, netieši, arī tiesībām uz īpašumu.
Uzskatu, ka nevalstiskajām organizācijām (piem., LTRK, LDDK, LBAS, ĀIP) un publisko tiesību autonomiem subjektiem (piem., LU, RSU, LZAK) šāda analītiskā institūcija ir jāizveido un jāfinansē, dibinātājiem un finansētājiem neiejaucoties tās zinātniskajā un redakcionālajā neatkarībā.
Manuprāt Kalvis Torgāns būtu šādas institūcijas labākais iespējamais vadītājs, savukārt portāls Jurista Vārds varētu būt tās informatīvais resurss.
Tas arī mazinātu bažas par autoru neobjektivitāti un nekonstruktīvu tiesu kritiku.
Monohroms > Normunds Šlitke
22. Maijs 2019 / 09:06
0
ATBILDĒT
Jebkurš jauns veidojums ar ietekmi var tikt viegli politizēts. Kā potenciālās jaunās institūcijas iespējamos veidotājus Jūs minat LTRK, LDDK, kas pamatā ir legālā lobija organizētāji Latvijā, kuru nolūks ir vienkārši panākt x par labu y. Kamēr visnotaļ vajadzīgas institūcijas, tās nav tiesu sistēmai piederīgas un tām neinteresē tiesību filozofija, vēsture un tiesību zinātnes augstākas vērtības tādā mērā, kā [tam vajadzētu interesēt] advokātiem, tiesnešiem, prokuroriem. Domāju, ka šādai institūcijai attiecīgi nebūtu pieļaujams dot jebkādu tiešu ietekmi uz tiesu sistēmu.

Tā pat arī, ja šāda jauna institūcija, kādu Jūs aprakstāt, tiek radīta, piedaloties tik daudziem citiem patstāvīgiem subjektiem (LU, RSU, LTRK, utml.), tas var kļūt neelegants un pārmērīgi administratīvi birokrātisks risinājums.

Es nespriedīšu vai problēma reāli pastāv. Bet, ja problēma, Jūsuprāt, tiešām reāli pastāv, tad vienkāršāks un elegantāks risinājums būtu ģenerāladvokāta (Advocate General) institūta ieviešana Latvijā, protams, tikai attiecībā uz Augstākās tiesas lietām.

Ņemot vērā to, ka Augstākā tiesa tomēr izskata ļoti daudz lietu un piesaistāmais ģenerāladvokātu darbaspēks būtu īpaši apjomīgs, tad saprāta dēļ šādus ģenerāladvokātus varētu piesaistīt tikai Augstākās tiesas lietās, kurās ir paplašinātais sastāvs, kas praksē (biežāk, bet ne vienmēr) mēdz būt kontroversiālākos jautājumos.

Tas viss tikai idejiskā līmenī.
Jurčiks > Normunds Šlitke
21. Maijs 2019 / 20:48
0
ATBILDĒT
Nekad nebūtu domājis, ka kādreiz piekritīšu Šlitkem… Tam, ka publiskām diskusijām par juridiskajām tēmām, tai skaitā par tiesu praksi vajadzētu būt daudz, daudz aktīvākām, pilnībā piekrītu. Diemžēl raksta pārsvarā advokāti, kuri nevar būt objektīvi. Kur ir juridiskās zinātnes pārstāvji? Par Torgānu nepiekrītu jo viņš, sēžot uz visiem krēsliem vienlaikus, vairākkārt ir pierādījis nespēju būt objektīvam...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 24
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties