Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir noteikts, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990. gada 4. maijā atjaunojot valstisko neatkarību uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus.

Nevar piekrist tiem, kuri apšauba un iebilst pret totalitārā režīma darbības izgaismošanu, pretstatot demokrātisko valstu speciālo dienestu intereses. Kā arī piekrist apgalvojumam, ka okupācijas varas specdienestu mērķi un uzdevumi – cilvēka dzīves totālā kontrole un ierobežošana saskan ar neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas valsts drošības dienestu uzdevumiem.

Pēc Latvijas Republikas suverenitātes atjaunošanas Saeima nolēma vairākos normatīvajos aktos ierakstīt ierobežojumu pildīt dienestu vai nodibināt noteiktās darba tiesiskās attiecības personām, kuras ir vai ir bijušas PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas, PSRS Aizsardzības ministrijas, ārvalstu drošības dienesta, armijas izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, minēto institūciju aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.