1. Facebook pārkāpums

Šis noteikti nav gadījums, kad valsts iestāde mēģina apspiest kādu kompāniju, balstoties tikai uz pieņēmumiem vai novecojušu izpratni par digitālajām tehnoloģijām. BKartA lepnumam par to, ka tas seko līdzi jaunākajām ekonomikas tendencēm,² tai skaitā ekonomikas digitalizācijai, ir pamats, jo trīs gadu ilgās izmeklēšanas laikā³ konkurences uzraugs ir rūpīgi izpētījis Facebook biznesa modeli. Rezultātā secināts, ka, no vienas puses, sociālais tīkls piedāvā bezmaksas pakalpojumu – sociālā tīkla izmantošanas iespēju, bet, no otras puses, rada reklāmas telpu, kas ir ļoti pievilcīga, jo Facebook par saviem lietotājiem var piedāvāt daudz personalizētu datu. Tomēr sociālā tīkla veiktā datu apkopošana ir uzskatāma par prettiesisku tieši konkurences tiesību kontekstā.

Lēmums pamatots ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, tādēļ iestāde rūpīgi definēja konkrēto tirgu un norādīja uz Facebook dominējošo pozīciju tajā.

1.1. Facebook kā tirgus līderis

Pirmkārt, pēc BKartA domām, Facebook piemīt dominējošais stāvoklis Vācijas sociālo tīklu tirgū.⁴ Kā konkrētais pakalpojumu tirgus ir apskatīti valstī pieejamie sociālie tīkli. Ņemot vērā, ka Vācijā katru mēnesi Facebook izmanto aptuveni 32 miljoni privāto lietotāju, no kuriem aptuveni 23 miljoni sociālo tīklu apmeklē katru dienu, ar lietotāju daļu, kas pārsniedz 90 %, Facebook ir lielākais sociālais tīkls, kuram Google+ (vienīgais BKartA atzītais Facebook konkurents) nav pielīdzināms. Tirgus daļas noteikšanas laikā BKartA norādījis, ka profesionālie sociālie tīkli, kā LinkedIn, saziņas dienesti, piemēram, WhatsApp un Snapchat, kā arī cita veida sociālie tīkli, piemēram, Youtube, Twitter vai Instagram, Facebook konkurenci nerada.⁵ Vēl jo vairāk – divi no šiem sociālajiem tīkliem (Instagram un WhatsApp) atrodas tiešā Facebook pakļautībā, un no tiem tiek vākta informācija.

Ņemot vērā, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir definēts kā Vācijas teritorija, pastāv risks, ka izvēlēts potenciāli pārāk šaurs skatījums, ko BKartA varētu nākties rūpīgāk pamatot iespējamā lēmuma pārsūdzības procesā. Facebook darbība un noteikumi nav tieši piesaistīti ģeogrāfiskajai vietai, kur atrodas sociālā tīkla lietotājs. Kā norādīts Eiropas Komisijas skaidrojumā par konkrētā tirga noteikšanu: "Īsumā, lai varētu precīzi noteikt tirgus iekļaušanās pakāpi valsts, Eiropas vai pasaules līmenī, Komisija identificēs iespējamos traucēkļus un šķēršļus, kas nošķir konkrētajā teritorijā izvietotos uzņēmumus no to uzņēmumu konkurences spiediena, kuri atrodas ārpus konkrētās teritorijas."⁶ Ja ģeogrāfiskais tirgus būtu definēts plašāk – kā visa Eiropas Savienība vai pat pasaule, iespējams, BKartA nevarētu atzīt, ka Facebook ir dominējošā stāvoklī tieši "Vācijas sociālo tīklu tirgū". No otras puses, argumentācija tieši šāda tirgus izvēlei ir bijusi tas, ka "izmeklēšanas laikā radies secinājums, ka sociālais tīkls galvenokārt tiek izmantots, lai sazinātos ar lietotājiem savas valsts ietvaros", un katras valsts unikālie sociālo tīklu lietotāju paradumi.⁷

Otrkārt, atbilstoši konkurences tiesību principiem, lai pierādītu Facebook dominējošo stāvokli, BKartA analizēja ne tikai tirgus daļu, bet arī citus konkurenci ierobežojošus faktorus.