11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)
Redaktora sleja
Viens likums visiem medijiem
4

Saeimā izskatīšanā ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts,1 kurā noteikti sabiedrisko mediju pārvaldības, uzraudzības, finansēšanas un citi jautājumi.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka sabiedrisko mediju pilnvērtīgu funkciju īstenošanu demokrātiskā sabiedrībā garantē pastāvīgs, pietiekams un neatkarīgs publiskais finansējums. Līdz ar to likumprojektā paredzēta budžeta garantija, ka piešķirtais finansējums nevar būt mazāks kā iepriekšējā gadā. Likumprojekts paredz, ka sabiedrisko raidorganizāciju peļņa jāizmanto sabiedriskā pasūtījuma izpildei.

Jaunajā likumprojektā paredzēts nošķirt regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas un izveidot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi. Plānots, ka jauno padomi veidos deviņi locekļi. Pašlaik Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienlaikus uzrauga sabiedriskos medijus un nozari kopumā.

Jaunā padome iecerēta kā abu sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja, un tās uzdevums būs atbilstoši savai kompetencei pārstāvēt sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, nosakot sabiedrisko pasūtījumu. Pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes kompetencē tiks atstātas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās regulatora funkcijas.

Latvijā ir divi sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija, kuru darbību regulēs jaunais likumprojekts, kurā noteikts, ka sabiedriskie mediji Latvijā izveidoti, lai stiprinātu demokrātisko iekārtu un vārda brīvību, uzsvērts, ka tie ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes.

Lielas neskaidrības skar sabiedrisko mediju finansēšanas jautājumus, kas saistīti ar tehnoloģiju modernizācijas nepieciešamību un plānoto sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus pēc diviem gadiem. Šī norma jau ir pieņemta, bet tiks iestrādāta arī plānotajā likumprojektā. Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus tiek rēķināta piecu līdz astoņu miljonu eiro apmērā.

Kaut arī eksperti skaidro, ka jauns likums ir vajadzīgs,2 par tā nepieciešamību rodas šaubas. Pirmkārt, kāpēc nepieciešama vēl viena uzraugošā padome, ja notiek diskusijas par pašreizējās padomes lietderību un neatkarību. Otrkārt, nav pārliecības, ka vispār nepieciešams atsevišķs likums sabiedriskajiem elektroniskajiem medijiem.

Varbūt kā piemēru var minēt Darba likumu, kas regulē darba tiesiskās attiecības gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā. Nav nepieciešamības katram sektoram pieņemt atsevišķu likumu.

Elektronisko mediju darbību regulē Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likums, kurā ietilpst arī sabiedriskie mediji. Savukārt Likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem noteikti vispārīgi mediju darbības principi, ieskaitot žurnālistu tiesības un pienākumus. Ilgstoši šis likums regulēja visu mediju darbību.

Apvienojot visus trīs minētos likumus, medijiem varētu būt viens – Mediju likums, iekļaujot tajā visaptverošus darbības principus visiem medijiem. Viens kvalitatīvs likums noteikti spēj regulēt visu mediju darbību. Turklāt tas būtu plats solis normatīvisma mazināšanas virzienā.


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Skat.: http://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/26209-saeima-konceptuali-atbalsta-likumprojektu-par-sabiedrisko-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-parvaldibu

2.  Skat.: https://juristavards.lv/doc/273331-jauns-regulejums-latvijas-sabiedriskajiem-elektroniskajiem-plassazinas-medijiem

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Pāvils L. Viens likums visiem medijiem. Jurista Vārds, 11.06.2019., Nr. 23 (1081), 2.lpp.
VISI RAKSTI 11. Jūnijs 2019 /NR. 23 (1081)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Grasis
12. Jūnijs 2019 / 16:18
0
ATBILDĒT
Salīdzinājums ar darba tiesībām ir ļoti neveiksmīgs. Valsts pārvaldē paralēli Darba likumam ir arī Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
Slejas autors > Grasis
12. Jūnijs 2019 / 18:20
0
ATBILDĒT
Atzīstos, ka domāju, vai salīdzinājums ir vietā. Tagad ir skaidrs, ka nelīdz arī piebilde - varbūt kā piemēru var minēt, ko pievienoju. Noteikti varēja iztikt bez tās rindkopas. Pateicos par aizrādījumu, kas man turpmāk liks trīsreiz padomāt par katru rindkopu.
Skatītājs
12. Jūnijs 2019 / 10:01
0
ATBILDĒT
Salīdzināt mediju vides tiesisko regulējumu ar darba tiesisko attiecību regulējumu ir tas pats, kas salīdzināt valsts pārvaldi ar sabiedrisko mediju pārvaldi. Pirms šādu sleju veidošanas, aicinu iepazīties padziļināti ar tiem problēmjautājumiem, kas rodas, vienai institūcijai esot gan sabiedrisko mediju kapitāldaļu pārvaldītājai, gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares uzraugam.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties