1. Konceptuālā ziņojuma¹ kopsavilkums

Tieslietu politikas un tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā. Efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks aspekts, kas ietekmē komercdarbības vidi un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni. Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Neatlaidīgs darbs un ieguldījumi tieslietu sistēmas attīstībai ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums.

2018. gadā tika pieņemts Moneyval² 5. kārtas novērtējuma ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu. Tas ir skaidri iezīmējis kopējās problēmas tieslietu jomā, kuru risināšanai ir nepieciešama nekavējoša rīcība. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka Latvijas tieslietu sistēmu ir vērtējušas arī citas starptautiskās organizācijas (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (turpmāk – OECD, Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisija (turpmāk – CEPEJ), Starptautiskais valūtas fonds (turpmāk – SVF) u.c.), kā arī Valsts kontrole.³ Arī viņu vērtējumos iekļautās atziņas ir būtiski ņemt vērā, definējot turpmākos uzdevumus.

Atbilstoši Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Deklarācija) paredzētajai valdības darba prioritātei – tiesiskuma stiprināšana – un Deklarācijas sadaļas "Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara" 182. punktam noteikts, ka ir pārskatāma īstenotās tiesu reformas efektivitāte, izvērtējot jaunas specializētas tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un finanšu noziegumu jomā.

Lai vispusīgi un pilnvērtīgi izvērtētu priekšlikumu specializētās tiesas izveidei, Tieslietu ministrija sākotnēji izstrādāja vairākus risinājumus, ko apsprieda ar rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, Latvijas Tiesnešu biedrību.

Tiesu pārstāvji diskusijās aicināja nodrošināt šo lietu specializāciju esošo rajona (pilsētu) tiesu ietvaros vai arī koncentrēt lietas vienā no esošajām rajona (pilsētas) tiesām. Tādējādi radot iespēju novērot un novērtēt noslodzi, ko veidotu specializētās lietas, un tikai tad nepieciešamības gadījumā lemt par nepieciešamību veidot atsevišķu specializētu tiesu.

Līdzīgu viedokli ir paudusi arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK). LTRK ieskatā, vispirms ir atbalstāma tiesnešu specializācija, vienlaikus vērtējot, vai iecerētā rezultāta sasniegšanai ilgtermiņā būtu nepieciešams ieviest arī tiesu specializāciju. Specializēto tiesnešu darba organizācijai, LTRK ieskatā, būtu apsverama nodaļu veidošana tiesu namos.⁴

Savukārt Ārvalstu investoru padomes (turpmāk – FICIL) ieskatā,⁵ jautājums var tikt risināts gan ar specializētu tiesu, gan speciālu kameru vai citādu struktūru izveidi pie esošajām tiesām. Specializācijai jānodrošina, ka konkrētām tiesām ir ierobežota un ekskluzīva jurisdikcija lemt konkrētus jautājumus.

Analizējot iespējamos risinājuma variantus un savstarpēji vērtējot to ieguvumus un trūkumus, Tieslietu ministrija uzskata, ka ir virzāms risinājums, kas paredz veidot jaunu specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu Rīgā, vienlaikus specializējot šo lietu izskatīšanu arī apelācijas ietvaros, paredzot specializētas kolēģijas izveidi pie Rīgas apgabaltiesas. Līdz ar minēto tiktu nodrošināta nekavējoša mērķa sasniegšana, vienlaikus nodrošinot sistēmas efektivitāti ilgtermiņā.

Valsts ir atbildīga par efektīva tiesas procesa nodrošināšanu. Konkrētajā gadījumā secināts, ka noteiktu lietu kategoriju efektīvāku izskatīšanas procesu iespējams nodrošināt, koncentrējot lietas, zināšanas un resursus vienuviet. Galvenais mērķis specializētās tiesas izveidei ir procesa efektivitāte un nolēmumu kvalitātes nodrošināšana.

Vienlaikus atzīmējams, ka būtiska loma tiesas procesa efektivitātes, nolēmumu kvalitātes un sodu politikas mērķu sasniegšanai ir arī pirmstiesas izmeklēšanas procesa kvalitātei. Specializētas tiesas izveide varētu atvieglot vienotu standartu ieviešanu visās procesā iesaistītajās institūcijās, tomēr to īstenošana lielā mērā ir atkarīga no pirmstiesas procesā iesaistīto subjektu kvalifikācijas un profesionalitātes.

2. Pašreizējās situācijas apraksts

Tiesiska, efektīva, kvalitatīva un sabiedrības vajadzībām atbilstoša tiesu iekārtas darbība sekmē no taisnīgas tiesas jēdziena izrietošu tiesu varas pamatvērtību īstenošanu. Šīs pamatvērtības ir: taisnīga tiesa (kas ietver tiesas neatkarību un arī profesionalitāti) un atbilstošs process (kas ietver objektīvu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos).

Eiropas Komisija 2013. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Savienības Tieslietu tablo (Justice Scoreboard) ir vērsusi uzmanību, ka Latvijas tieslietu sistēmas izaicinājumi ir ilgie tiesvedības termiņi un tiesu varas organizācijas jautājumi.

Kopš 2013. gada ir īstenoti vairāki pasākumi ar nolūku uzlabot tiesu darba efektivitāti. Minēto pasākumu rezultātā pēdējos trijos gados ir stabilizējušies lietu izskatīšanas termiņi (skat. 1. tabulu).

1. tabula. Lietu izskatīšanas termiņi (mēnešos) laikā no 2015. gada līdz 2018. gadam

Tāpat tiesu teritoriālās reformas, kas noslēgta 2018.