18. Jūnijs 2019 /NR. 24 (1082)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā sargāsim Tālavas taurētāju? Trauksmes cēlēju aizsardzība Latvijā
Mg. iur.
Mārtiņš Birģelis
Latvijas Universitātes doktorants 

"Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību!
Mēs algosim tevi ar zeltu,
Ar godu, ar brīvību!" –

"Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods,
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!"

Un taurētājs pūš ar spēku,
Ka koka galotne trīc,
Un lejā atskan lāsti,
Un bultas spindz un sīc."

/R. Blaumanis "Tālavas taurētājs"/

Trauksmes cēlēji izsenis saskārušies ar represijām, ziņojot par pārkāpumiem un brīdinot par potenciāliem pārkāpumiem, kas skar būtiskas sabiedrības intereses.1 Tie nereti tiek atlaisti no darba, diskriminēti un piedzīvo citas negatīvas sekas.2 Turklāt arī sabiedrības attieksme pret trauksmes cēlējiem ir pretrunīga.3 Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par trauksmes celšanu norāda, ka atsevišķās valstīs ir dziļi iesakņojusies attieksme, kas balstīta uz vēsturiskiem sociāliem un politiskiem apstākļiem, piemēram, okupācijas režīmu, kurā neuzticība un nepatika pret "informatoriem" bija gluži ikdienišķa parādība.4 Pretēji kļūdainajam uzskatam par trauksmes cēlēju lojalitātes trūkumu tie veic nozīmīgu demokrātisku funkciju sabiedrībā.5 Kā norādījusi Augstākā tiesa, ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama vai esoša kaitējuma, zaudējuma vai tiesību pārkāpuma.6 Trauksmes cēlējs necieš klusu, bet ir gatavs upurēt savu karjeru un vieglās dienas, lai novērstu nopietnus sabiedrības tiesību un interešu pārkāpumus. Pētījumi liecina, ka 40 % krāpšanas gadījumu globālā mērogā tiek atklāti, tikai pateicoties trauksmes cēlējiem,7 savukārt to neaizsargāšana rada ievērojamus zaudējumus arī valsts budžetā.8 Ja būtu tikai viena atziņa, ko autors vēlētos ar šo rakstu nodot, tad tā būtu šī: trauksmes celšana ir cienījama rīcībā un trauksmes cēlēju aizsardzība ir mūsu visu interesēs.

Trauksmes cēlēju aizsardzība izriet no trauksmes celšanas kā sabiedrības interesēm nozīmīga kaitējuma novēršanas būtības un tiesībām uz vārda brīvību. Kā norādījusi Augstākā tiesa, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kas atklāj un ar faktiem pamato, ka institūcijā vai uzņēmumā ir noticis likuma, noteikumu vai procedūras pārkāpums, nesaimnieciska rīcība, līdzekļu izšķērdēšana vai piesavināšanās un tamlīdzīgi nodarījumi.9 Savukārt tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms – demokrātisku sabiedrību.10 Tādējādi arī trauksmes cēlēju aizsardzība zināmā mērā norāda uz demokrātijas līmeni sabiedrībā.

Šī gada 1. maijā11 spēkā stājās Trauksmes celšanas likums (turpmāk arī – Likums). Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.12 Regulējums vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka privātpersonas, kuras saskaras ar pārkāpumiem, ziņotu par tiem, nebaidoties no represijām vai citas nelabvēlīgas ietekmes – tādējādi personas iedrošinātu ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim tiesiskais regulējums, kuru varēja piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, bija fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā.13 Attiecīgi uz nepieciešamību Latvijā paredzēt speciālu regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai ticis norādīts gan starptautiskās rekomendācijās,14 gan doktrīnā.15 To, kas ir trauksmes celšana un kādas sekas izriet no Trauksmes celšanas likuma, publiskajā telpā jau ir vairākkārt izskanējis,16 un šie aspekti citu rakstu ietvaros aplūkoti arī šajā "Jurista Vārda" izdevumā. Tāpat tiesību normu piemērotājam ir pieejamas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas,17 starptautiski atzīti principi,18 standarti,19 labas prakses vadlīnijas20 un rekomendācijas,21 kas var palīdzēt tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties