Trauksmes cēlēji izsenis saskārušies ar represijām, ziņojot par pārkāpumiem un brīdinot par potenciāliem pārkāpumiem, kas skar būtiskas sabiedrības intereses.¹ Tie nereti tiek atlaisti no darba, diskriminēti un piedzīvo citas negatīvas sekas.² Turklāt arī sabiedrības attieksme pret trauksmes cēlējiem ir pretrunīga.³ Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par trauksmes celšanu norāda, ka atsevišķās valstīs ir dziļi iesakņojusies attieksme, kas balstīta uz vēsturiskiem sociāliem un politiskiem apstākļiem, piemēram, okupācijas režīmu, kurā neuzticība un nepatika pret "informatoriem" bija gluži ikdienišķa parādība.⁴ Pretēji kļūdainajam uzskatam par trauksmes cēlēju lojalitātes trūkumu tie veic nozīmīgu demokrātisku funkciju sabiedrībā.⁵ Kā norādījusi Augstākā tiesa, ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama vai esoša kaitējuma, zaudējuma vai tiesību pārkāpuma.⁶ Trauksmes cēlējs necieš klusu, bet ir gatavs upurēt savu karjeru un vieglās dienas, lai novērstu nopietnus sabiedrības tiesību un interešu pārkāpumus. Pētījumi liecina, ka 40 % krāpšanas gadījumu globālā mērogā tiek atklāti, tikai pateicoties trauksmes cēlējiem,⁷ savukārt to neaizsargāšana rada ievērojamus zaudējumus arī valsts budžetā.⁸ Ja būtu tikai viena atziņa, ko autors vēlētos ar šo rakstu nodot, tad tā būtu šī: trauksmes celšana ir cienījama rīcībā un trauksmes cēlēju aizsardzība ir mūsu visu interesēs.

Trauksmes cēlēju aizsardzība izriet no trauksmes celšanas kā sabiedrības interesēm nozīmīga kaitējuma novēršanas būtības un tiesībām uz vārda brīvību. Kā norādījusi Augstākā tiesa, lai pārkāpumi vai noziedzīgi nodarījumi nenotiktu, ir vajadzīgas personas, kas atklāj un ar faktiem pamato, ka institūcijā vai uzņēmumā ir noticis likuma, noteikumu vai procedūras pārkāpums, nesaimnieciska rīcība, līdzekļu izšķērdēšana vai piesavināšanās un tamlīdzīgi nodarījumi.⁹ Savukārt tiesības uz vārda brīvību raksturo demokrātisku valsts iekārtu un šo tiesību apjoms – demokrātisku sabiedrību.¹⁰ Tādējādi arī trauksmes cēlēju aizsardzība zināmā mērā norāda uz demokrātijas līmeni sabiedrībā.

Šī gada 1. maijā¹¹ spēkā stājās Trauksmes celšanas likums (turpmāk arī – Likums). Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.¹² Regulējums vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka privātpersonas, kuras saskaras ar pārkāpumiem, ziņotu par tiem, nebaidoties no represijām vai citas nelabvēlīgas ietekmes – tādējādi personas iedrošinātu ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Līdz šim tiesiskais regulējums, kuru varēja piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, bija fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvēruma ziņā.¹³ Attiecīgi uz nepieciešamību Latvijā paredzēt speciālu regulējumu trauksmes cēlēju aizsardzībai ticis norādīts gan starptautiskās rekomendācijās,¹⁴ gan doktrīnā.¹⁵ To, kas ir trauksmes celšana un kādas sekas izriet no Trauksmes celšanas likuma, publiskajā telpā jau ir vairākkārt izskanējis,¹⁶ un šie aspekti citu rakstu ietvaros aplūkoti arī šajā "Jurista Vārda" izdevumā. Tāpat tiesību normu piemērotājam ir pieejamas arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas,¹⁷ starptautiski atzīti principi,¹⁸ standarti,¹⁹ labas prakses vadlīnijas²⁰ un rekomendācijas,²¹ kas var palīdzēt tiesību normu interpretācijā un piemērošanā.