25. Jūnijs 2019 /NR. 25 (1083)
No citas puses
Mīti un patiesība par Valsts kontroli
Kas ir Valsts kontroles klients, un kādi ir tās pakalpojumi klientam?
Marita Salgrāve
Valsts kontroliera padomniece 

Šogad svinam 123. gadadienu, kopš ir izteikta neaizmirstamā un bieži citētā frāze, ko savulaik tiesā ir izmantojis tiesnesis Lopess: "Revidents nav detektīvs [..] viņš ir sargsuns, bet ne asinssūcējs. Revidentam ir tiesības ticēt amatpersonām un ierēdņiem, kuriem uzticas vadība. Revidentam ir tiesības pieņemt, ka amatpersonas un ierēdņi ir godprātīgi, un paļauties uz viņu apliecinājumiem."1 Ar šo tika radīts juridisks precedents, kas vēl joprojām tiek izmantots Apvienotajā Karalistē un citās valstīs. Faktiski tas nozīmē, ka revidents neatbild par tādu pārkāpumu atklāšanu, par kuriem revidentam nebija iemesla domāt, ka tādi notiek. Revidents neatbild par krāpšanas shēmu atklāšanu, ja tās ir bijušas speciāli plānotas tā, lai netiktu atklātas ar revīzijas metodēm.

Šis arī iedragā pirmo no mītiem par Valsts kontroli kā vienu no aptuveni 200 šobrīd pasaulē esošām nacionālajām augstākajām revīzijas iestādēm, proti, "pie mums pirms pāris gadiem bija Valsts kontrole, un Valsts kontrole mums par šo neaizrādīja".

Valsts kontrole strādā ar audita metodēm, kas ļauj izlases kārtībā izvērtēt riskantās jomas/darījumus un labākajā gadījumā ļauj konstatēt krāpšanas pazīmes. Simtprocentīgas darījuma pārbaudes ar operatīvā darba metodēm, nosakot "kurš?", "ko?", "par cik?" un "kāpēc?", ir tiesībsargājošo iestāžu uzdevums pēc tam, kad revidenti ir tām nosūtījuši revīzijas materiālus.

Valsts kontrole strādā ar audita metodēm, kas ļauj konstatēt krāpšanas pazīmes. Pārkāpējus meklē un atrod tiesībsargājošās iestādes ar operatīvām metodēm.

Tomēr jāatzīst, ka izpratne par revidenta iespējām uz kādu paļauties gadu plūdumā ir mainījusies. Atturēšos komentēt, kāpēc. Iespējams, rūgtā pieredze par dažu amatpersonu vērtību un godaprāta izpratni liek izšķirties par pastiprinātām pārbaudēm. Iespējams, klientiem ir bijusi vēlme no revidenta prasīt lielāku pārliecību. Iespējams, dažādu faktoru kombinācija.

Šodien revidents vairs nedrīkst akli paļauties uz amatpersonu un ierēdņu godaprātu. Revidentam ir jābūt profesionāli skeptiskam un jāgūst pietiekama pārliecība par to, ka nav pieļautas kļūdas situācijās, kur tās, viņaprāt, būtu varējušas tikt pieļautas. Šo un arī mūsu laikmeta specifikas dēļ revidenta loma joprojām attīstās.

Šajā visu iespēju, fake ziņu, sabiedrisko attiecību turbulenču un sociālo mediju ekspansijas laikmetā arī revidentiem jāprot atrast tādas revīziju pieejas jeb izveidot kļūdu un neatbilstību "izķeršanas sietu", kas ļautu klientam naktīs gulēt mierīgāk. Turklāt publiskā sektora revidentiem ir vēl papildu izaicinājums – atrast tādus komunikāciju instrumentus, kas vienkāršā, bet pārliecinošā veidā novada ziņu līdz katram Latvijas pilsonim un iedzīvotājam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties