Līdzdalības ekonomikas modelis balstās uz atsevišķu indivīdu (patērētāju) darbību, iegūstot, nodrošinot vai dalot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēts caur internetu (tiešsaistes platformām). Tādējādi cilvēki, izslēdzot starpniekus, savstarpēji vienojas (angļu val. – peer to peer jeb P2P) un par brīvu vai noteiktu samaksu koplieto īpašumu (mājokli, mašīnu u.tml.) vai dažādus pakalpojumus. Līdzdalības ekonomikas idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai jauniešu, kas aktīvi izmanto internetu un ir atvērti dažādiem inovatīviem risinājumiem, bet arī citu paaudžu vidū, kas novērtē tās sniegtās priekšrocības (laika un resursu, tajā skaitā finanšu līdzekļu ietaupījumu). Dalīšanās ekonomika šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām jomām pasaulē, kas kopš 2010. gada ir piesaistījusi vairāk nekā 23 miljardus dolāru riska kapitāla finansējumu.²

Lai iegūtu labāku izpratni par to, kas ir dalīšanās ekonomika, ir nepieciešams tuvāk apskatīt tās galvenos elementus.

Viens no būtiskākajiem dalīšanās ekonomikas elementiem ir efektīva resursu izmantošana. Racionāla ierobežotu resursu izmantošana, lai apmierinātu neierobežotās sabiedrības vajadzības, ir galvenais elements ekonomikas zinātnē, taču dalīšanās ekonomika izceļas ar pieeju, kādā šī efektivitāte tiek sasniegta.