Tehnoloģiju inovācijas paver debates par būtisku demokrātiskas sabiedrības pamatprincipu – lēmumu leģitimitāti. Starp sabiedrību, kura dzīvo ar likumu noregulētā tiesiskajā telpā, un tiesnesi pastāv savstarpējās uzticēšanās attiecības, kas balstītas paļāvībā, ka attiecības starp indivīdu un valsts varu ir noregulētas ar sabiedrisko līgumu, kas noteic visu iesaistīto pušu tiesības un pienākumus nolūkā pārstāvēt sabiedrības kopējās intereses.
Vai šādā sabiedriskajā līgumā ir iespējams iekļaut algoritmu, kas pieņem lēmumu? Un kuras varētu būt tās inovācijas, kas garantē efektivitāti, tiesisko drošību un pieejamību tiesai?
Algoritmi tiesās, to iespējamā kvalifikācija
Britu zinātnieki ir publicējuši pētījumu, kurā aplūkots algoritms, kas spēj prognozēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) pieņemto nolēmumu rezultātus.1 Automatizētās sistēmas veiktā prognoze 80 % gadījumu sakrita ar gandrīz 600 ECT spriedumos pieņemtajiem lēmumiem.
Pasaulē mākslīgais intelekts ir attīstījies daudzās nozarēs. Vairākās pasaules valstīs ir tapuši mēģinājumi radīt īpaši tiesu sistēmai pielāgotus algoritmus. Arī Eiropā ir vairāki piemēri algoritmu ieviešanai tiesu sistēmā.
Apvienotajā Karalistē tiesu administrācija attīsta automatizētu tiešsaistes instrumenta ieviešanu civillietās par maza apmēra prasījumiem. To dēvē par strīdu risināšanu tiešsaistē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.