Septembra beigās publiski izskanēja ziņa, ka Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisija lēmusi atbalstīt iespējamos priekšlikumus Kriminālprocesa likuma grozījumiem, starp kuriem nolūkā efektivizēt kriminālprocesu paredzēti jauninājumi arī attiecībā uz tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, tos ierobežojot. Krimināltiesībnieku aprindās šī vēsts nav palikusi bez ievērības un jau izsaukusi pretrunīgu reakciju, uzrādot gan par, gan pret pozīciju. Tādēļ, veicinot kvalitatīvas plašākas diskusijas aizsākumu, "Jurista Vārds" aicināja izteikties Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētāju Dr. iur. Andreju Judinu, lūdzot iezīmēt minētās ieceres tvērumu un mērķi, savukārt apsūdzības (Latvijas Republikas Prokuratūra) un aizstāvības (zvērināts advokāts Egons Rusanovs) pusei lūgts vispārīgs komentārs, vai abu minēto tiesību institūtu grozījumi var dot cerēto efektu kriminālprocesa paātrināšanā, vienlaikus neradot citus riskus. "Jurista Vārds" aicina iesaistīties turpmākā diskusijā arī citus ekspertus!
Dr. iur. Andrejs Judins
Saeimas Juridiskās komisijas
Krimināltiesību politikas apakškomisijas
priekšsēdētājs
Par iecerētajiem grozījumiem Kriminālprocesa likuma 505. pantā
Šā gada 24. septembrī Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību apakškomisija (turpmāk – Krimināltiesību apakškomisija) pabeidza darbu ar Tieslietu ministrijas Pastāvīgās darba grupas Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei (turpmāk – TM darba grupa) sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā (turpmāk – KPL). Citu priekšlikumu starpā apakškomisija atbalstīja ierosinājumu grozīt tiesisko regulējumu, kas reglamentē tiesas debašu norisi.
Saskaņā ar KPL 504. panta pirmo daļu pēc pierādījumu pārbaudes pabeigšanas, ja nav izteikti papildu lūgumi, tiesa pasludina tiesas izmeklēšanu par pabeigtu un pāriet pie tiesas debatēm. Tiesu debatēm ir liela nozīme, un tās ir paredzētas ne vien Latvijas, bet arī citu valstu kriminālprocesu kārtību regulējošos likumos. Debašu laikā prokurors motivē savu viedokli par apsūdzētā vainu vai nevainīgumu, izsaka viedokli par apsūdzētajam, viņaprāt, piemērojamā soda veidu un mēru un citiem izlemjamajiem jautājumiem; apsūdzētais vai viņa aizstāvis saka aizstāvības runu, kuras saturs un struktūra nav stingri reglamentēti ar likumu, bet kurai jābūt nepārprotami saistītai ar izskatāmo krimināllietu; cietušais tiesas debatēs var izteikties par kaitējuma atlīdzību un apsūdzētajam piemērojamo sodu; kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, var izteikties par mantas izcelsmi.
Pēc tiesas debatēm katram to dalībniekam ir tiesības uz vienu repliku par runu saturu (KPL 507. panta pirmā daļa), bet apsūdzētajam – arī tiesības uz pēdējo vārdu (KPL 508.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
