29. Oktobris 2019 /NR. 43 (1101)
Skaidrojumi. Viedokļi
Prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā: judikatūras atziņas
9
Mg. iur.
Konstantīns Vaivods
Augstākās tiesas Civillietu departamenta senatora palīgs 

Tiesu praksē arvien ir sastopami gadījumi, kad vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek celta kāda prejudiciāla negatīvā atzīšanas prasība. Piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks nepiekrīt mājas apsaimniekotāja atsūtītajam mēneša rēķinam, jo tajā, viņaprāt, nepamatoti norādīta maksājamā summa par kādu pakalpojumu, un šis dzīvokļa īpašnieks ceļ tiesā prasību, lūdzot atzīt attiecīgo rēķina pozīciju par spēkā neesošu. Vai šādu prasību celšana ir pieļaujama mūsdienu civilprocesā saskaņā ar Civilprocesa likumu?1 Tas ir jautājums, uz kuru tiesām laiku pa laikam jāatbild.

Žurnālā "Jurista Vārds" pirms dažiem gadiem jau ir bijušas publikācijas par negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā – Mg. iur. Daces Vārnas raksts "Juridisko attiecību nepastāvēšanas prasījums (negatīva prasība) civilprocesā"1 un Dr. iur. Jāņa Kārkliņa un Mg. iur. Edija Branta raksts "Negatīvā atzīšanas prasība civilprocesā".2 D. Vārna secinājusi, ka Civilprocesa likumā atzīšanas prasības (tiesības celt prasības par juridisku attiecību atzīšanu/neatzīšanu) institūts nav iekļauts. Savukārt J. Kārkliņš un E. Brants norādījuši, ka Latvijas civilprocesuālais regulējums ļauj celt kā pozitīvas, tā negatīvas atzīšanas prasības, ka personas tiesības celt negatīvu atzīšanas prasību izriet no Civilprocesa likuma 1. panta un pamatojas uz personas tiesībām aizstāvēt savas ar likumu aizsargātās intereses. Minētais J. Kārkliņa un E. Branta viedoklis nesakrīt ar Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta (turpmāk – Senāts) izteiktajām atziņām (tostarp atziņām pēc minētā raksta publicēšanas) par to, ka prasītājam nav prasījuma tiesību atzīšanas prasības celšanai, jo nav normu, kas paredzētu personai iespēju tiesas ceļā prasīt juridiskas attiecības pastāvēšanas vai nepastāvēšanas atzīšanu. Senāts arī norādījis, ka spēkā esošajā Civilprocesa likumā normu, kas paredzētu personai iespēju tiesas ceļā prasīt tiesisko attiecību nepastāvēšanas atzīšanu (celt tiesā prejudiciālu atzīšanas prasību), likumdevējs izvēlējies neiekļaut.

Kā liecina tiesu prakse, ne vienmēr pirmās un otrās instances tiesa "pamana", ka konkrētā prasība ir atzīstama par prejudiciālo negatīvo atzīšanas prasību. Līdz ar to ir gadījumi, kad šādas prasības nepamatoti tiek izskatītas pēc būtības, neievērojot Senāta atziņas. Tā kā, piemērojot tiesību normas, tiesai jāņem vērā judikatūra,3 šī raksta mērķis ir apkopot un norādīt Senāta judikatūras atziņas4 saistībā ar prejudiciālām negatīvajām atzīšanas prasībām civilprocesā (īpaši pievēršoties lietai Nr.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Skumja judikatūra
3. Novembris 2019 / 22:25
4
ATBILDĒT
Paldies par centību, bet nevajadzēja. Ja šis ir mēģinājums atslogot tiesu sistēmu, tad vismaz manuprāt, tas ir nožēlojams.
Pievienojos Kārkliņa kunga rakstā paustajam viedoklim.
Autoram par šo rakstu vajadzētu izrakstīt rēķinu, un tad izplatīt ziņas, ka viņš ir negodprātīgs parādnieks un ilgstoši nemaksā.
Kabacis
31. Oktobris 2019 / 11:32
2
ATBILDĒT
Ikviens gadījums, kad tiesa aizsūta prasītāju prom no tiesas ar paskaidrojumu, ka "viņam nav aizskarto tiesību" iedragā attiecīgā cilvēka uzticību tiesai un valsts varai kopumā.

Nav jau tā, ka ar nepamatotu rēķinu, brīdinājumu utt. vispār nebūtu aizskartas nekādas prasītāja tiesības. Mēs visi iekšēji apzināmies šāda tiesību aizskāruma esamību, pretējā gadījumā nebūtu neskaitāmu diskusiju par to vai negatīvā atzīšanas prasība ir pieļaujama.

Problēma ir tajā, ka judikatūra neatzīst konkrētās aizskartās tiesības esamību. Bet arī šī motivācija ir diskutabla:

piemēram, vai starp pusēm noslēgts apsaimniekošanas līgums neuzliek pienākumu apsaimniekotājam izrakstīt pamatotu rēķinu? Un, ja uzliek, tad vai nepamatota rēķina izrakstīšana un nosūtīšana nav rēķina adresāta tiesību aizskārums?
Kristaps
30. Oktobris 2019 / 13:53
2
ATBILDĒT
Vai nepamatots rēķins patiešām neaizskar adresāta tiesības un aizskar tikai ar brīdi, kad vēršas tiesā, prasot tā piedziņu? Vai šī nebūtu tomēr arhaiska un arī gramatiska CPL 1.panta iztulkošana?

Arhaiska, jo šodien personu aizskar ne vien tiesvedības uzsākšana, bet pat pašas informācijas par neapmaksātu rēķinu esamība/parādīšanās. Nav šaubu, ka rēķins nerada parādsaistību, taču informācija par neapmaksātu rēķinu var būt pamats, piemēram, bankai atteikt kredītu vai citu sadarbību.

Un, no otras puses. Vai nepamatots pieprasījums maksāt naudu patiešām neaizskar personas nemantisku labumu, teiksim, mieru, drošības sajūtu, paredzamību un tādējādi neatbilst morālam kaitējumam? Te pat ir pussolis līdz krimināli sodāmai darbībai - izspiešanai, kas arī ir pieprasījums bez tiesiska pamata atdot mantu, bet vēl tikai ar atbilstošu piedraudējumu vai darbību.

Tāpat, vai liedzot civilprocesuālu aizsardzību nepamatotu rēķinu adresātiem, faktiski netiek veicināta negodprātība, jo rēķinu izrakstītājs zina, ka civiltiesiskas sekas, piemēram, zaudētas tiesvedības veidā par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu, nedraud, bet tajā pat laikā statistiski vismaz kāda daļa nepamatotus rēķinus saņēmušie tos arī samaksās. Šis pēdējais ir īpaši uzskatāms tieši namu pārvaldīšanā, kur salīdzinoši nelielas, bet nepamatotas summas lielākā daļa adresātu parasti samaksās, bet tikai atsevišķi adresāti veltīs laiku un pūles, lai censtos tos novērst.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties