Šogad Latvijas ārlietu dienests atzīmē savu pirmo simtgadi. Šos Latvijas diplomātijas 100 gadus iezīmē Latvijas valsts izveide un starptautiska atzīšana, tās okupācija un nepārtrauktības idejas uzturēšana, neatkarības atjaunošana un reintegrācija starptautiskajā sabiedrībā.

Latvijas diplomātiskais dienests bija vienīgais neatkarīgas valsts institūts, kas funkcionēja visus garos okupācijas gadus, uzturot spēkā valsts nepārtrauktības ideju. Var tikai apbrīnot mūsu diplomātisko priekšstāvju enerģiju, sparu un psiholoģisko noturību, gan atgādinot par Latvijas okupāciju, cīnoties par valsts inkorporācijas PSRS neatzīšanu, gan ikdienā kārtojot daudzās saimnieciskās un sadzīviskās problēmas, kuras dzīvi nepadarīja vienkāršu. Tieši gadu desmitiem pacietīgais un aktīvais Latvijas diplomātu un trimdas sabiedrības darbs radīja priekšnoteikumus, lai Atmodas un valsts neatkarības atjaunošanas laikā Latvijas centieni tiktu sadzirdēti un 1991. gadā arī vainagotos panākumiem.

Tiesības un diplomātija ir nesaraujami saistītas. Kā neliela valsts mēs esam ieinteresēti stiprā, uz tiesībām balstītā starptautiskajā kārtībā, spēcīgās starptautiskajās organizācijās, kas stiprina demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesības. Laika gaitā mainās starptautiskā situācija, diplomātijas instrumenti – no spalvas līdz datoram, taču nemainās galvenais uzdevums – nosargāt un attīstīt sasniegto – brīvu, demokrātisku un tiesisku Latvijas valsti gan šodien, gan pēc simts gadiem.

Starptautiskās publiskās tiesības, starptautiskās līgumtiesības, cilvēktiesības un konsulāri tiesiskie jautājumi ir daļa no mūsu ārlietu dienesta ikdienas. Tam praktisks apliecinājums ir arī Ārlietu ministrijas darbinieku skaits, kuri ir ieguvuši juridisko izglītību – jau mūsu valsts starpkaru periodā Ārlietu ministrijā visvairāk strādāja darbinieki tieši ar juridisko izglītību. Arī mūsdienās aina ir līdzīga.

Tādēļ vēlos paust gandarījumu, ka lielākajā Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas izdevumā, žurnālā "Jurista Vārds", savu pienesumu ārlietu un starptautisko tiesību, cilvēktiesību un Latvijas tiesību vēstures jautājumiem ir snieguši Latvijas ārlietu dienesta diplomāti – juristi.

Pirmā Latvijas vēstnieku sanāksme pēc valsts neatkarības atgūšanas – 1992. gada 30.–31. oktobrī Ārlietu ministrijā, Brīvības ielā 36. Pirmajā rindā no labās: Anna Žīgure – Latvijas vēstniece Somijā un Igaunijā, Aina Nagobads-Ābola – Latvijas vēstniece Francijā, Māris Gailis – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, Anatols Dinbergs – Latvijas vēstnieks ASV. Otrajā rinda no labās: Jānis Peters – Latvijas vēstnieks Krievijas Federācijā, Mārtiņš Virsis – ārlietu ministra vietnieks politiskajos jautājumos, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs, Marija Anna Zariņa – Latvijas pilnvarotā lietvede Lielbritānijā; Imants Gross – Latvijas vēstnieks Zviedrijā. Trešajā rindā no labās: Aldis Bērziņš – ģenerālkonsuls un padomnieks Latvijas vēstniecībā Igaunijā, Nils Dālmans – Latvijas goda konsuls Beļģijā, Egils Levits – Latvijas vēstnieks Vācijā, Jānis Ritenis – Latvijas vēstnieks Dānijā. Ceturtajā rindā no labās: Andris Ķesteris – pilnvarotais lietvedis Latvijas misijā Vīnē, Valdis Krastiņš – pilnvarotais lietvedis Latvijas pastāvīgajā misijā Prāgā pie EDSO, Aivars Baumanis – pastāvīgais pārstāvis, Latvijas vēstnieks ANO Foto: Ilmārs Znotiņš

Latvijas ārlietu dienesta simtgades svinībās 2019. gada 9. septembrī LU Lielajā aulā: pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dēla atrainte Ingrīda Meierovica, Valsts prezidents Egils Levits, Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš Foto: Evija Trofimova, LETA