Kā viens no nosacījumiem, kas attiecas uz KPL 130. panta otrās daļas 3. punktā norādīto gadījumu un ir pamats pierādījumu atzīšanai par nepieļaujamiem un to izslēgšanai no pierādījumu kopuma, ir KPL noteiktās kārtības neievērošana par izmeklēšanas darbību veikšanu izņēmuma gadījumos vai neatliekamības kārtībā. Neraugoties uz to, ka klasiski pierādījumu pieļaujamības apstrīdēšana un izvērtēšana notiek tiesas sēdē, veicot pierādījumu pārbaudi, ar KPL spēkā stāšanos tajā tika iekļauts jauns aspekts, kas atsevišķos gadījumos izmeklēšanas tiesnesim vēl pirmstiesas kriminālprocesa laikā dod tiesības izvērtēt iegūto pierādījumu pieļaujamību.²

Kaut arī KPL 163. panta otrajā prim daļā attiecībā uz apskates izdarīšanu izņēmuma gadījumā nav norādīts, ka izmeklēšanas tiesnesis veic izdarītās apskates tiesiskuma un pamatotības pārbaudi, kā arī lemj par iegūto pierādījumu pieļaujamību, tas saprotams, lasot KPL 163. panta otro prim daļu, 180. panta piekto daļu, kā arī 214. panta otro daļu sistēmiski. Respektīvi, veicot izmeklēšanas darbību izņēmuma vai neatliekamības gadījumā, kontrolējot tās tiesiskumu un pamatotību, izmeklēšanas tiesnesis jau pirmstiesas kriminālprocesā var atzīt iegūtos pierādījumus par nepieļaujamiem, ja tiek konstatēts, ka izmeklēšanas darbība veikta, kaut arī nav pastāvējuši apstākļi, kas pamato tās neatliekamību.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), izskatot pieteikumu lietā pret Latviju, ir vērtējusi neatliekamā gadījumā veiktas kratīšanas pamatotību. ECT konstatēja, ka konkrētajā gadījumā lēmumā par kratīšanu tās neatliekamība tika pamatota vienīgi ar vispārīgu un formālu norādi, ka tā veicama, lai novērstu meklējamo pierādījumu iznīcināšanu, slēpšanu vai bojāšanu. Izvērstāks paskaidrojums vai atsauce uz konkrētiem faktiem vai citām norādēm lēmumā netika ietverta. ECT norādīja, ka no lietas materiāliem nebija saprotams, kas pamatoja lēmumā par kratīšanu norādīto neatliekamību. ECT uzsvēra, ka jebkura kratīšana, kas attiecas uz žurnālistam piederošu datu glabātavu, portatīvo datoru, ārējo cieto disku, atmiņas karšu un flešatmiņu izņemšanu, vienmēr raisa jautājumu par to, ka žurnālista tiesības uz vārda brīvību, t.