3. Decembris 2019 /NR. 48 (1106)
Skaidrojumi. Viedokļi
Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā
1
Dr. iur.
Erlens Kalniņš
Zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents

I. Ievads [1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1260.–1277. panta noteikumi, kas regulē reālnastas institūtu, pēc būtības negrozītā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864.gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 1297.–1321. panta noteikumiem.1 Pati reālnasta (Reallast, поземельная повинность) CL 1260. pantā definēta kā "uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roberts
5. Decembris 2019 / 16:20
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka reālnasta ir normāls lietu tiesību instruments, ko komercdarbībā reizēm var efektīvi izmantot, lai veicot kādu darījumu nodrošinātos, piemēram, ar maksājumu saņemšanu, sasaistot tos ar īpašumu, nevis ar personu.
Līdzīgi kā citi tiesību instrumenti, reizēm var noderēt.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties