3. Decembris 2019 /NR. 48 (1106)
Skaidrojumi. Viedokļi
Reālnastas institūta nozīme mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā
1
Dr. iur.
Erlens Kalniņš
Zvērināts advokāts, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents 

I. Ievads

[1] Civillikuma (turpmāk – CL) 1260.–1277. panta noteikumi, kas regulē reālnastas institūtu, pēc būtības negrozītā veidā ir tikuši pārņemti no attiecīgajiem 1864.gada Vietējo civillikumu kopojuma (turpmāk – VCL) 1297.–1321. panta noteikumiem.1 Pati reālnasta (Reallast, поземельная повинность) CL 1260. pantā definēta kā "uz nekustamu īpašumu gulošs pastāvīgs pienākums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās".

Raksturojot šo lietu tiesību institūtu, līdzšinējā Latvijas juridiskajā literatūrā ticis uzsvērts, ka reālnasta ir viduslaikos radies ģermāņu tiesību institūts,2 kas spilgti raksturo feodālo tiesību sistēmu, kuras centrā bija lietu tiesības, jo viduslaikos dažādas nodevas, klaušas un maksājumus bija ērtāk un izdevīgāk piesaistīt nekustamam īpašumam, nevis kādai personai.3 Reālnastas subjekta pienākuma pozitīvais raksturs vēsturiski ir izskaidrojams ar feodālā kunga un viņa kalpa attiecībām,4 un vēl 19. gadsimta sākumā (līdz dzimtbūšanas atcelšanai) muižkungu un zemnieku attiecībās dažādām klaušām, kā arī izpildījumiem graudā (naturālijās) bija būtiska loma.5

Jautājumā par reālnastas institūta praktisko pielietojumu jaunākajā juridiskajā literatūrā secināts, ka mūsdienu Latvijas praksē privātās reālnastas ir reti sastopamas, kaut arī to nodibināšana ir iespējama un var būt pat lietderīga (piem., lai nodrošinātu uztura saņemšanu).6 Savukārt pēdējo gadu literatūrā, no vienas puses, izteikts priekšlikums paplašināt reālnastas institūta pielietojumu praksē un ieviest likumisku reālnastu, kuras priekšmetu veidotu dzīvokļa īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākums regulāru naudas maksājumu veidā segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus un izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.7 No otras puses, izteikts arī viedoklis, ka reālnasta ir ne tikai mūsdienu privāttiesiskajā apgrozībā maz izmantots lietu tiesību institūts, bet arī "arhaisks tiesību institūts", tādēļ būtu jāizvērtē nepieciešamība to saglabāt Latvijas tiesībās, jo neesot "objektīva pamata civiltiesībās saglabāt šo feodālo tiesību institūtu esošajā veidolā".8

[2] Ņemot vērā minēto, raksta uzdevums ir "lauzt" atturīgo (un pat noraidošo) attieksmi pret reālnastas institūtu, raksturojot tā esošo un potenciālo nozīmi mūsdienu Latvijas privāttiesiskajā apgrozībā. Balstoties uz reālnastas (Reallast, Grundlast, onera realia) institūta izpratni Latvijā un citās ģermāņu tiesību sistēmas valstīs (Vācijā, Austrijā, Šveicē), rakstā ar tipiskiem piemēriem no prakses tiks atspoguļots reālnastas institūta pielietojuma daudzveidīgums un praktiskais noderīgums.

 

II. Reālnastas jēdziens un būtība

[3] CL 1260. pantā reālnasta jēdzieniski definēta kā "uz nekustamo īpašumu gulošs pienākums" jeb kā liettiesisks apgrūtinājums, kura saturu veido šī nekustamā īpašuma katrreizējā īpašnieka pienākums "atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās" par labu tiesīgajai personai.9

Ar reālnastu iespējams apgrūtināt vienīgi nekustamu īpašumu, kas var būt ne tikai zemesgrāmatā ierakstīts zemes gabals (ar visām tā sastāvdaļām, skat. CL 968., 973., 1042. p.), bet arī zemesgrāmatā ierakstīts t.s. ēku (būvju) nekustamais īpašums,10 dzīvokļa īpašums11 vai apbūves tiesība.12 Izņēmuma kārtā ar reālnastu – līdzīgi kā ar hipotēku (skat. CL 1295. p.) – iespējams apgrūtināt arī nekustama īpašuma kopīpašniekam piederošu domājamo daļu (skat. CL 1072. p.).13

No CL 1260. panta izriet, ka reālnasta kā subjektīva lietu tiesība piešķir tiesisku iespēju saņemt atkārtotus izpildījumus no apgrūtinātā jeb kalpojošā nekustamā īpašuma katrreizējā īpašnieka, kura pienākums savukārt ir atturēties no šīs tiesības aizskaršanas un gādāt par reālnastas izpildījumu pienācīgu došanu tiesīgajai personai. Turklāt tiesīgā persona – līdzīgi kā servitūta tiesības gadījumā (skat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Roberts
5. Decembris 2019 / 16:20
1
ATBILDĒT
Piekrītu, ka reālnasta ir normāls lietu tiesību instruments, ko komercdarbībā reizēm var efektīvi izmantot, lai veicot kādu darījumu nodrošinātos, piemēram, ar maksājumu saņemšanu, sasaistot tos ar īpašumu, nevis ar personu.
Līdzīgi kā citi tiesību instrumenti, reizēm var noderēt.
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties