10. Decembris 2019 /NR. 49 (1107)
Tiesību politika
Iecere grozīt ģenerālprokurora izvirzīšanas kārtību raisa diskusiju

Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedrības apspriešanai likumprojektu "Grozījumi Prokuratūras likumā" un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"".1 Anotācijā norādīts, ka abu normatīvo aktu projektu mērķis ir pilnveidot ģenerālprokurora atlases procesu, nosakot, ka kandidātu turpmāk izvēlas kolektīva institūcija – Tieslietu padome. Līdz šim to darīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienpersoniski.

Ivars Bičkovičs
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
 

Par priekšlikumiem mainīt ģenerālprokurora amata kandidātu izvirzīšanas kārtību
 

Tieslietu ministra priekšlikumus grozījumiem ģenerālprokurora amata kandidātu izraudzīšanās procesā Tieslietu padome plāno skatīt 16. decembra sēdē.

Manuprāt, daļa priekšlikumu būtu atbalstāmi, bet daļai būtu nepieciešams autoru izvērstāks skaidrojums, argumenti un diskusija.

Atbalstu Tieslietu padomes lomas paplašināšanu. Jāatzīmē, ka arī šobrīd ir paredzēts Tieslietu padomes galavārds ģenerālprokurora amata kandidāta virzīšanai apstiprināšanai Saeimā – proti, Augstākās tiesas priekšsēdētājam virzāmais kandidāts jāsaskaņo ar Tieslietu padomi. Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar virzīt apstiprināšanai kandidātu, kuru neatbalsta Tieslietu padome.

Plašāk būtu diskutējami šādi priekšlikumi.

Par kandidātu virzīšanu. Šobrīd Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru. Jaunajā kārtībā paredzēta tikai viena iespēja – savu kandidatūru piesaka pats kandidāts. Manuprāt, šādi jaunā kārtība nevis paplašinās, bet sašaurinās piemērotu amata kandidātu loku. Jo ne visi, kas būtu atbilstoši šim amatam, būs tik ambiciozi, ka paši pieteiksies. Negribētu piekrist ministram, ka koleģiālās institūcijas, kam šobrīd dotas tiesības izvirzīt kandidātus, var dēvēt par "amatpersonu grupām", kas virzītu sev vēlamus kandidātus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties