[1] 2019. gada 13. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā "Par 2018. gada 22. marta likuma "Grozījumi Izglītības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam, 91. panta otrajam teikumam, 112. panta pirmajam teikumam un 114. pantam" (lieta Nr. 2018-22-01) (turpmāk – spriedums).

Lietas būtība daudzējādā ziņā ir par līdzīgiem juridiskiem aspektiem, ko Satversmes tiesa vērtēja lietā Nr. 2018-12-01, par ko Valsts valodas centrs (turpmāk – centrs) ir sniedzis komentāru šā gada 4. jūnija "Jurista Vārda" numurā.¹ Atšķirībā no spieduma lietā Nr. 2018-12-01, kurā runa bija par izglītības ieguves valodu valsts un pašvaldības iestādēs, šajā lietā ir vērtēta izglītības ieguves valoda privātajās izglītības iestādēs. Papildus Satversmes tiesa vērtē pieteikuma iesniedzēju pausto viedokli, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 1. panta tvērumā ietilpstošajam tiesiskās paļāvības principam.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, viņiem bija radusies aizsargājama tiesiskā paļāvība uz to, ka viņu izglītības process privātajā izglītības iestādē tiks īstenots atbilstoši tai izglītības programmai, kas attiecīgajā izglītības iestādē bija licencēta un akreditēta brīdī, kad tika noslēgti līgumi par viņu izglītošanu.