17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
Informācija
Jauno administratīvās atbildības regulējumu gaidot
Dina Gailīte
žurnāla "Jurista Vārds" galvenā redaktore

Diez vai Latvijas PSR Augstākās padomes deputāti, 1984. gada decembrī balsojot par Administratīvās atbildības kodeksu, varēja iedomāties, ka šis tiesību akts būs spēkā apaļus 35 gadus, turklāt turpinās darboties vēl ilgi pēc tam, kad pati padomju valsts un tās tiesības būs kļuvušas par vēstures daļu. Kodekss stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā, bet 2020. gada 1. jūlijā (30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas!) acīmredzot to beidzot aizvietos demokrātiskas un tiesiskas valsts likumdevēja pieņemtais Administratīvās atbildības likums.

Pēdējais lielais no padomju okupācijas laika pārņemtais un joprojām spēkā esošais tiesību akts gan šādu "jubileju" nebūtu sagaidījis, ja īstenotos sākotnējā Latvijas Republikas likumdevēja iecere par Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos jau 2020. gada 1. janvārī. Tomēr reforma, kaut arī desmitgadēm gaidīta un gadiem ilgi gatavota, ir tik apjomīga, ka Saeima 5. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvās atbildības likuma grozījumu, atliekot spēkā stāšanos par pusgadu – līdz 2020. gada 1. jūlijam. 12. decembrī paredzēts šo grozījumu steidzamības kārtībā pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā (žurnāla sagatavošanas brīdī vēl nebija zināms balsojuma rezultāts, bet par to faktiski nebija šaubu).

Administratīvās atbildības reforma nenozīmē tikai padomju laika kodeksa aizvietošanu ar jaunu likumu – tā ir principiāla visas tiesību nozares un tiesību piemērošanas prakses pārkārtošana, par ko konceptuāla vienošanās valdībā tika panākta jau 2013. gadā, apstiprinot Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk šīs tiesību nozares pamatlikums (Administratīvās atbildības likums) regulēs tikai administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus un administratīvo pārkāpumu izskatīšanas procesuālo kārtību, savukārt līdzšinējā kodeksa speciālā daļa tiks dekodificēta, t.i., administratīvie pārkāpumi (sastāvi) un sodi tiks ietverti attiecīgajos nozaru likumos. Saskaņā ar šo ieceri Administratīvās atbildības likuma projekts Saeimas izskatīšanai tika iesniegts jau 2014. gadā (ar sākotnējo nosaukumu – Administratīvo pārkāpumu procesa likums), bet pieņemts 2018. gadā. Pēc tam atlika gads dekodifikācijas procesam, par ko atbildēja nozaru ministrijas, koordinatora lomu uzņemoties Tieslietu ministrijai. Savus saistošos noteikumus jaunajai kārtībai pa šo laiku vajadzēja pieskaņot arī pašvaldībām. Tāpat nepieciešamie darbi (tehniskā sagatavošanās, apmācība u.c.) bija jāveic tiesību piemērotājiem, jo īpaši valsts un pašvaldību policijai un citām iestādēm, kas darbojas administratīvās atbildības tiesību jomā. Tomēr, tuvojoties šī gada nogalei, kļuva skaidrs, ka jaunās kārtības ieviešanai valsts vēl nav gatava – desmitiem nozaru likumprojektu ar tajos ietvertajiem administratīvajiem sodiem bija "iestrēguši" gan Saeimā, gan valdībā, liela daļa pašvaldību savu saistošo noteikumu pārveidi nebija pat sākusi, turklāt Iekšlietu ministrija informēja, ka tai sakarā ar šo dekodifikācijas procesa nepabeigtību nav bijis iespēju līdz galam izstrādāt un pārbaudīt informācijas sistēmas, kas turpmāk tiks izmantotas administratīvo pārkāpumu reģistrēšanai un administratīvo pārkāpumu procesa nodrošināšanai. Daudzi tiesību piemērotāji arī izteica bažas, ka tik apjomīgas reformas ieviešanai pietrūkst informācijas – gan sabiedrībai kopumā, gan konkrēti administratīvo sodu piemērotājiem. Šo noskaņojumu sajuta arī "Jurista Vārds": to apliecināja gan negaidīti lielais apmeklētāju skaits redakcijas rīkotajās publiskajās lekcijās Rēzeknē un Daugavpilī, kas tika veltītas Administratīvās atbildības likumam, gan lasītāju iesūtītie pamudinājumi informēt par jauno regulējumu žurnālā.

Patiešām jāapzinās, ka tieši administratīvās atbildības tiesības ir joma, ar ko sabiedrība sastopas ārkārtīgi bieži – katru gadu Latvijā administratīvie sodi tiek piemēroti vairāk nekā 300 tūkstošos gadījumu. Tātad šajā tiesību nozarē jārīkojas ar īpašu apdomību, lai neapdraudētu sabiedrības uzticību likuma varai un valstij kopumā. Nenoteiktība nedz tiesiskā regulējuma, nedz tiesību prakses līmenī noteikti nebūtu pieļaujama. Tādēļ Saeimas piesardzība, uz sešiem mēnešiem atliekot administratīvās atbildības reformu, acīmredzot jāvērtē atzinīgi. Un jācer, ka tādējādi iegūtais pusgads tiks veiksmīgi izmantots nepieciešamajiem sagatavošanās darbiem, tai skaitā arī apmācībai.

Šo 2019. gada pēdējo žurnāla "Jurista Vārds" laidienu sākām gatavot vēl rudenī, kad par reformas atlikšanu pat netika domāts. Mūsu iecere bija – sagatavot pirmo jaunās administratīvās atbildības kārtības profesionālo ceļvedi. Diemžēl, tuvojoties gada nogalei, daudzās nozarēs joprojām nebija skaidrības par turpmāko administratīvās atbildības regulējumu (jau pieminētā kavēšanās ar likumprojektiem), tāpēc vairāki mūsu uzrunātie lietpratēji vispār nebija gatavi sniegt detalizētus skaidrojumus, savukārt citi savu viedokli šo pašu iemeslu dēļ pauda tikai pieļāvumu formā. Tāpēc esam ļoti pateicīgi visiem tiem vairāk nekā 20 autoriem, kas šādā situācijā atsaucās mūsu aicinājumam – gan reformas idejas un likumprojekta virzītājiem no Tieslietu ministrijas un Saeimas, gan nozaru regulējuma lietpratējiem, gan praktiķiem, kas dalās savās zināšanās šī žurnāla lappusēs!

Šis "Jurista Vārds" patiešām ir pirmais plašākais ceļvedis, kas dos norādes par to, kā turpmāk izskatīsies administratīvās atbildības normatīvais regulējums un prakse Latvijā. Turklāt šī laidiena vairāk nekā 100 lappušu apjoms to ļauj saukt mūsdienu preses modes vārdā – par grāmatžurnālu.

Mūsuprāt, šī ir vērtīga dāvana "Jurista Vārda" abonentiem 2019. gada nogalē. Vienlaikus to var uzlūkot arī plašākā kontekstā – kā ieguldījumu profesionāļu izglītošanā, lai administratīvās atbildības reforma varētu stāties spēkā jaunajā termiņā – 2020. gada 1. jūlijā. Protams, līdz tam "Jurista Vārds" turpinās sekot administratīvās atbildības regulējuma attīstībai un piedāvās lasītājiem atkal jaunas zināšanas šajā jomā. Tāpēc, cienījamie lasītāji, – uz tikšanos arī Jaunajā gadā!

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Jauno administratīvās atbildības regulējumu gaidot. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52 (1108/1109/1110), 3.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
Administratīvās atbildības ceļvedis tiesību aktu vietnē Likumi.lv
17. Decembris 2019 /NR. 50/51/52 (1108/1109/1110)
Svarīgākie administratīvās atbildības reformas elementi
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 50/51/52 (1108/1109/1110)
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties