Ievadam

2005. gada 21. aprīlī, pieņemot grozījumus Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumā un iekļaujot likumā piekto pārejas punktu, Saeima noteica valdībai šādu uzdevumu: "Ministru kabinets līdz 2006. gada 1. maijam izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu, kas regulē kārtību, kādā izskatāmas administratīvo pārkāpumu lietas un izpildāmi lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās [..]." Ministru kabinets savu uzdevumu izpildīja ar astoņu gadu kavēšanos, 2014. gada 12. novembrī iesniedzot Saeimā likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums".

Saeimas uzdevuma mērķis ir acīmredzams un nepārprotams – Latvijas tiesību sistēmas pamatus nedrīkst veidot likums, kurš ir izstrādāts un pieņemts citā valstī. Latvijā pastāvošais administratīvās atbildības regulējums vēl joprojām ir ietverts 1984. gadā pieņemtajā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK), kas stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā. Kodekss ir radīts padomju tiesību sistēmā un atspoguļo padomju juristu viedokļus par administratīvās sodīšanas būtību un tās piemērošanas kārtību, un, lai arī likums ir daudzkārt grozīts, tas vairs nav savietojams ar demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanu un attīstību.

Administratīvās atbildības reformas pamatā ir divi nozīmīgi rīcības virzieni – (1) aizstāt padomju tiesību aktu ar Latvijas tiesību sistēmā iederīgu likumu, ko sevī pārstāv Administratīvās atbildības likums,¹ kas regulē administratīvo pārkāpumu materiālā un procesuālā regulējuma pamatprincipus, procesu iestādē un tiesā, sodu sistēmu un to izpildi; un (2) nozaru regulējuma strukturālas izmaiņas, kas paredz administratīvo pārkāpumu sastāvu iekļaušanu nozaru likumos, tādējādi stiprinot katras jomas atbildību par nozares regulējumā iekļauto pozitīvo pienākumu pienācīgu ievērošanu un regulējuma tālāku attīstību.

Uzreiz jāuzsver, ka reformas centrā ir jaunajā likumā ietvertais regulējums un administratīvā pārkāpuma sastāvu un soda sankciju pārskatīšana, visaptveroši izvērtējot, par kādiem pārkāpumiem turpmāk būtu paredzama administratīvā atbildība. Tomēr arī lēmums, ka jaunajā sistēmā pārkāpums un par to paredzētais sods būs turpmāk atrodams nozaru likumā, ir ar noteiktu mērķi un pilda būtisku uzdevumu, par ko turpmāk šajā rakstā.

Jaunais regulējums tapa saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 apstiprināto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kas atspoguļo pamatojumu reformas nepieciešamībai un ietver Ministru kabineta apsvērumus reformas īstenošanai. Administratīvās atbildības likumprojektu Saeima skatīja četrus gadus un pieņēma 2018. gada 25. oktobrī, paredzot tā spēkā stāšanos 2020. gada 1. janvārī. Valsts prezidents likumu izsludināja 2018. gada 14. novembrī. Tagad ir pienācis laiks jauno likumu sākt ieviest dzīvē.²

Kodifikācija administratīvās atbildības regulējumā

Viens no karsti apspriestiem jautājumiem administratīvās atbildības reformas īstenošanas laikā ir bijis reformas izvirzītais mērķis LAPK sevišķajā daļā iekļautos administratīvā pārkāpuma sastāvus un sodus pārcelt uz nozaru likumiem, proti, ietvert tos tajā normatīvajā aktā, kas regulē minēto jomu pēc būtības, gan nosakot personu pienākumus un vēlamo uzvedību, gan arī sodu par pārkāpumiem.