Ikvienam cilvēkam ir būtiski zināt savas tiesības un pienākumus, kā arī paļauties uz izveidotās tiesiskās sistēmas stabilitāti, kas veicina indivīda uzticēšanos valstij un likumiem. Minētās tiesības ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pantā. Cilvēku un sabiedrības izpratne par tiesībām, kā arī vajadzības kopumā nav statiskas un laika gaitā ārēju vai iekšēju faktoru ietekmes rezultātā mainās. Attiecīgi valstij būtu savlaicīgi jāreaģē uz sabiedrības vajadzībām un, ievērojot jaunākās tendences, kā arī tiesību principus, jāmaina vai jāuzlabo spēkā esošie likumi vai tiesību sistēma kopumā.
Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodekss stājās spēkā 1985. gada 1. jūlijā. Latvijas Republikas Augstākā padome ar 1991. gada 29. augustu nolēma turpināt piemērot Latvijas PSR Administratīvo pārkāpumu kodeksu, bet tā nosaukums tika mainīts uz "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss" (turpmāk – LAPK). 1998. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Saeima nolēma, ka LAPK saglabā likuma spēku. 2013. gada 28. februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums".1 Savukārt Saeimā likumprojekts tika iesniegts 2014. gada 21. maijā, kur mainīja nosaukumu uz "Administratīvās atbildības likums" (turpmāk – AAL). Likumprojekts tika izsludināts 2018. gada 14. novembrī, paredzot tā spēkā stāšanos 2020. gada 1. janvārī. Tātad Latvijai kopumā bija nepieciešami 30 gadi, lai aizstātu pagājušā gadsimtā pēc būtības citā valstī izstrādātu likumu, kurš principiāli tika veidots, balstoties uz atšķirīgām vērtībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
