Tiesnešu tālākizglītības jautājums ir viens no tiem, kas ik pa laikam tiek minēts konferencēs, juridiskos rakstos, un šī pieminēšana dažreiz rada iespaidu, ka tiesneši nav pietiekami izglītoti. Ir daudz atceltu tiesu nolēmumu, atšķirīga tiesu prakse vai sprieduma rezultāts nav apmierinājis kādu no pusēm vai pat tiesu politikas veidotāju.

Sniegt ieskatu tajā, vai tiesneši mācās, kādi ir tiesnešu tālākizglītības izaicinājumi, vai ar tālākizglītību var novērst visas tiesību un tiesu politikas sistēmas kļūdas un kāda ir bijusi Latvijas Tiesnešu mācību centra (turpmāk – LTMC) un citu institūciju loma tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītībā, – ir šī raksta mērķis.

Tālākizglītībai ir svarīga nozīme tiesnešu darbā

Latvijā ir vairāki normatīvie akti, pamatnostādnes par mūžizglītību, proti, mācīšanos mūža garumā, tādējādi katrā nozarē sabiedrībai ir kādas gaidas attiecībā uz tās profesionālo pilnveidi un tālākizglītību.

Likuma "Par tiesu varu" 89. panta piektā daļa noteic, ka tiesnesim ir pienākums pastāvīgi papildināt savas zināšanas visas tiesneša karjeras laikā. Pretēji tam, ka tas ir noteikts citās juridiskajās profesijās, likums nenosaka, ka mācības ir obligātas, kādam ir jābūt mācību apjomam un kādas tēmas tiesnesim būtu jāapgūst. Vienlaikus likuma 94.¹ pantā tiek norādīts uz tiesneša profesionālās darbības novērtēšanas mērķi, kas ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas viņa karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un tiesas darba kvalitāti. Šīs darba kvalitātes viens no instrumentiem ir Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas veiktā tiesnešu profesionālās darbības kārtējā novērtēšana un ārpuskārtas novērtēšana, kas cita starpā vērtē tiesneša atceltos nolēmumus, apmeklētos tālākizglītības pasākumus, kā arī sniedz vērtējumu tiesnešu prasmju uzlabošanai.

Tiesnešu nepieciešamība izglītoties un tas, kādai šai mācību sistēmai jābūt, minēts vairākos starptautiskos dokumentos, kas nosaka gan vispārējos principus mācību organizēšanā, gan mācību tēmas un mācību metodiku.