21. Janvāris 2020 /NR. 3 (1113)
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas, par kuras iespējamo rīcību celta trauksme, tiesību aizsardzība
1
Mg. iur.
Madara Meļņika
 

Jau kādu laiku gan medijos, gan uzņēmumu iekšienē apspriests jautājums par Trauksmes celšanas likumu, tā prasībām un iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveides pienākumu. Šobrīd, šķiet, pirmais diskusiju vilnis ir norimis un daži no principiem kļuvuši skaidri: personām jāpastāv iespējai iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, un uzņēmumiem jānodrošina iesniedzēja identitātes aizsardzība. Tomēr – kā ir ar personas, par kuras iespējamo pārkāpumu ziņojums iesniegts, tiesību aizsardzību? Kā redzams praksē, reizēm šis faktors tiek aizmirsts. Tomēr velti, jo arī šīs personas būtu jāaizsargā no nepamatotiem aizskārumiem un to tiesību aizskārums var draudēt ar sekām pašam uzņēmumam.

1. Personu, par kurām ziņots, aizsardzības likumiskais ietvars

Lai gan trauksmes celšanas jēdzienu apskatījuši jau vairāki autori,1 arī šā raksta ietvaros ir būtiski sākt ar trauksmes cēlēja ziņojuma definīciju, lai izprastu, kas šis ziņojums nav un kādas sekas tas rada gan ziņojuma saņēmējam, gan ziņojumā minētajai personai.

Atbilstoši Trauksmes celšanas likumam (turpmāk – Likums) trauksmes cēlēja ziņojums ir atbildīgajai institūcijai pareizi iesniegta informācija par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un ir izpildīti citi likumiskie kritēriji.2 Secināms, ka personai ir jābūt pārliecinātai par tās ziņojuma patiesumu. Tomēr trauksmes cēlēja aizdomas automātiski nenozīmē, ka persona ir pilnībā izpētījusi iespējamo nodarījumu, analizējusi un kvalificējusi to un nonākusi pie neapstrīdama slēdziena. Uz trauksmes cēlēju negulstas visu pierādījumu iegūšanas slogs,3 turklāt var būt gadījumi, kad trauksmes cēlējs ir kļūdījies un pārpratis situāciju, lai gan patiesi ticējis, ka pārkāpums noticis un ka to veikusi konkrētā persona.4 Pārkāpuma izpētes pienākums ir uzņēmuma iekšējās trauksmes sistēmas ietvaros izveidotajai komisijai, policijai vai citai kompetentajai institūcijai. Tas savukārt nozīmē, ka trauksmes cēlējs var ziņot arī par saprātīgām aizdomām par pārkāpumu.5

No šāda secinājuma izriet nosacījums, ka trauksmes cēlēja ziņojumam galvenokārt jākalpo kā godīgai un atbildīgai norādei uz iespējamu pārkāpumu, nevis kā fakta konstatācijai. Tādēļ personai, kas saņēmusi trauksmes cēlēja ziņojumu, ir jāpilda tai likumā noteiktie pienākumi, lai līdz gala lēmuma pieņemšanas brīdim no nepamatotām sekām pasargātu arī personu, par kuru ziņots. Īpaši būtisks šāds nosacījums ir, ņemot vērā, ka reizēm tikai ziņojuma izpētes laikā iekšējās trauksmes sistēmas komisija var nonākt pie secinājuma, ka sākotnējais par trauksmes cēlēja ziņojumu nosauktais iesniegums tomēr nav atzīstams par trauksmes cēlēja ziņojumu (piemēram, ja tas ticis iesniegts ļaunā ticībā vai ja aizskārums, par kuru ziņots, izrādās personīga rakstura).

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zinātkārais
21. Janvāris 2020 / 10:54
0
ATBILDĒT
Paldies par rakstu ... tikai gribētos zināt, kā autorei izdevies 32. atsaucē atrast Civillikuma 2352.1 pantu Valdības Vēstnesī, 20.02.1937., Nr. 41?
Portālā likumi.lv atrodama informācija, ka Civillikums tikai ar 1993.gada 1.martu papildināts ar šāda satura 2352a. pantu: «2352a. Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai.
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.»
Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa.
Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa.» Publicēts Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1/2, 14.01.1993.; Diena, 4, 08.01.1993.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties