10. Marts 2020 /NR. 10 (1120)
Redaktora sleja
Kam vajadzīgs "Jurista Vārds"
16

"Jurista Vārds" jau vairāk nekā 20 gadus darbojas ar mērķi veicināt Latvijas tiesiskās sistēmas attīstību: identificējot visu nozaru (ne tikai tieslietu!) normatīvā regulējuma problēmas, analizējot iniciatīvas un tādējādi veicinot tiesiskā regulējuma pilnveidošanu (laba likumdošana), kā arī kritiski izvērtējot un līdz ar to uzlabojot tiesību piemērošanu praksē. Līdztekus šiem diviem galvenajiem mērķiem "Jurista Vārds", protams, kalpo arī juristu pastāvīgai tālākizglītībai un tieslietu nozares aktualitāšu atspoguļojumam.

Savulaik, sveicot žurnālu ar 1000. laidiena iznākšanu, Egils Levits (tobrīd – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis) norādīja, ka šāda veida juristu komunikācijas forma, kas nodrošina juridisku un tiesībpolitisku argumentu apmaiņu, ir nosacījums, "lai tiesības darbotos, būtu efektīvas un pareizi piemērotas," tāpēc ir obligāti nepieciešama jebkurā tiesību sistēmā. Redakcijai par lielu prieku viņš arī atzinīgi novērtēja "Jurista Vārda" veikumu, norādot, ka žurnāls veiksmīgi nodrošina tiesībpolitisko ideju un profesionāli interesējošās informācijas apmaiņu un nosedz lielu daļu no nelielās Latvijas juristu kopienas aktuālās iekšējās komunikācijas.1

Tomēr, neskatoties uz atzinīgiem vārdiem un lasītāju augsto uzticēšanos "Jurista Vārdam", tā pilnveides process nekad nebeidzas un redakcijai ir nepārtraukti jādarbojas, meklējot jaunus ceļus, kā ar žurnālā notiekošās domu apmaiņas starpniecību atbalstīt Latvijas tiesisko attīstību. Kā redzamāko pēdējo gadu jaunumu noteikti var minēt mūsu centienus veidot specializētus žurnāla laidenus, tādā veidā "vienos vākos" pulcējot konkrētās tiesību apakšnozares vai pat tikai viena specifiska tiesību jautājuma lietpratējus un nodrošinot, ka temats tiek aplūkots pēc iespējas detalizēti, dziļi un vispusīgi. Tādējādi "Jurista Vārds" cenšas aizpildīt tos robus Latvijas tiesībnieku domu apritē, ko neizbēgami nosaka mūsu nelielais skaits, kas nozīmē, ka ir tiesību nozares, par kurām padziļinātas zināšanas ir tikai dažiem cilvēkiem Latvijā. Skaitliski lielās valstīs viedokļu apmaiņa arī ļoti šaurās tiesību nozarēs tiek nodrošināta ar atsevišķiem, tām veltītiem juridiskiem izdevumiem, tieši tāpēc, piemēram, Vācijā ir vairāk nekā 300 dažādu juridisku izdevumu. Latvijā šādas funkcijas efektivitātes labad jāpilda vienam, visu juridisko kopienu aptverošam un vienojošam izdevumam, kāds cenšas būt "Jurista Vārds".

Lai plānotu turpmākās darbības perspektīvas, protams, ir vispirms jānoskaidro, cik noderīgs ir bijis mūsu līdzšinējais veikums. Diemžēl nav objektīvos skaitļos izmērāms, cik daudz kāda publikācija "Jurista Vārdā" ir vai nav ietekmējusi kāda konkrēta likumprojekta ceļu vai cik ātri ir labota kļūdaina tiesu prakse, uz ko kritiski norādīts kādā rakstā. Tomēr par publikāciju ietekmi uz procesiem mūsu lasītāji ir pārliecināti – uz jautājumu, vai raksts "Jurista Vārdā" palīdz virzīt likumprojektu, risināt strīdu iestādē vai argumentēt tiesā, – lielākā daļa (67 %) ir devuši pozitīvu atbildi ("noteikti jā" vai "drīzāk jā").

Šim socioloģiskajam novērojumam turklāt ir arī "taustāmi" apstiprinājumi, ko redakcija guva, aptaujājot dažādas institūcijas un izpētot datubāzes. Ar milzīgu gandarījumu apkopojām statistiku, kas pārliecinoši rāda, ka šāds žurnāls ir noderīgs Latvijas tiesiskajai sistēmai: Satversmes tiesa uz publikācijām "Jurista Vārdā" ir atsaukusies kopumā 42 nolēmumos, Augstākā tiesa (tikai pēdējos 10 gados) – 332 nolēmumos, savukārt vispārējās un administratīvās tiesas – vairāk nekā 10 000 nolēmumos (statistiska tikai par pēdējiem desmit gadiem)!

"Jurista Vārda" pielietojamību likumdošanas procesā rāda arī Saeimas un Valsts kancelejas datubāzes. Tā, piemēram, Ministru kabineta tiesību aktu bāzē (galvenokārt projektu anotācijās) atsauces uz žurnālu atrodamas vismaz 70 reizes, savukārt 12. Saeimas likumdošanas procesa apritē "Jurista Vārds" parādās 43 reizes, bet pašreizējās Saeimas laikā – jau 9 reizes. Vairāk nekā daudzi citi mediji šķietami nelielais žurnāls citēts arī no Saeimas tribīnes ("Jurista Vārds" – 9 reizes, bet, piemēram, interneta gigants delfi.lv – 4 reizes).

Turpinām darboties, apzinādamies, ka "Jurista Vārds" pilda savu uzdevumu – kalpo gan likumdošanas procesam, gan tiesību piemērotājiem! Savukārt mūsu daudzskaitlīgajam autoru lokam šie skaitļi lai kalpo par vēl vienu pamudinājumu rakstīt žurnālam – jo publikācijām ir spēks!


RAKSTA ATSAUCES /

1.  Plašāk skat.: Levits E. Tiesības kā zināšanas un komunikācija. Jurista Vārds, 07.11.2017., Nr. 46 (1000), 7.–11. lpp.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Gailīte D. Kam vajadzīgs "Jurista Vārds". Jurista Vārds, 10.03.2020., Nr. 10 (1120), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Marts 2020 /NR. 10 (1120)
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Magone
13. Marts 2020 / 18:31
0
ATBILDĒT
Varu piekrist tam, ka pēdējos gados turpinās tendence, ka katru JV gaidu arvien mazāk. Tikai šodien, piektdienas vakarā, atcerējos, ka taču neesmu paskatījusies, kas jauns JV. Agrāk gaidīju katru numuru otrdienas rītos.
Esmu par to domājusi -kādēļ tā? Kaut kā neuzrunā tēmas. Protams, ir izņēmumi. Un tas nav saistīts ar vecumu vai sociālo tīklu esamību, vai neesamību. Vienkārši šie raksti vairs nešķiet "garšīgi".
Piekrītu par darba sludinājumiem -ja pat algu nevar uzrādīt kādās robežās, kādēļ tāds vispār jāpublicē?
Agrāk bija rubrika, kurā tika intervēti sabiedrībā zināmi un mazāk zināmi cilvēki -bija interesanti. Tagad ir "darba tirgus", kurā aprakstīta kāda jauna cilvēka ienākšana juridiskajā pasaulē, pārsvarā viens un tas pats -jau sen nelasu, neinteresē.
Arī raksti skaita ziņā ir sarukuši. Nav tik lielas iespējas izvēlēties, ko lasīt. Ja tie daži raksti īpaši neinteresē, tad īsti lasīt nav ko.
Homērs
13. Marts 2020 / 08:38
1
ATBILDĒT
Man domāt, ka Jurista Vārdam un LV portālam būtu jāpārskata, kas īsti var būt maksas saturs un kas brīvi pieejams (bezmaksas). Nereti Jurista Vārdā var lasīt ministriju vai citu valsts iestāžu amatpersonu sagatavotus rakstus par tieši šo personu vai iestāžu kompetencē esošiem jautājumiem. Pienākums informēt sabiedrību par savu darbību izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem valsts pārvaldes principiem un diez vai tas būtu īstenojams par maksu. Šādam saturam būtu jābūt LV portālā, kas ir bezmaksas. Bet, ja saturs šķiet pārāk "ne popsīgs" LV portālam, tad, iespējams, Jurista Vārdam vajadzētu sākt šādus rakstus piedāvāt kā bezmaksas saturu elektroniskajā vidē.
Jautājums > Homērs
14. Marts 2020 / 11:28
0
ATBILDĒT
Piekrītu - amatpersonu IR pienākums informēt par savu darbu. Tikai - kā motivēt /piespiest amatpersonas to darīt? Ko darīt, ja amatpersona atsakās informēt par savu darbu, ja par to nepiesola honorāru?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties