24. Marts 2020 /NR. 12 (1122)
Tiesību politika
Diskusija: vai īres likuma projekta normas sagraus zemesgrāmatu publisko ticamību un negrozāmību
Foto: Boriss Koļesņikovs

Jau ilgāku laiku notiek mēģinājumi pieņemt jaunu īres attiecības regulējošu likumu. Šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pirms izskatīšanas Saeimā otrā lasījumā turpina darbu ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto un valdības 2018. gada 3. maija sēdē atbalstīto "Dzīvojamo telpu īres likumu" (Nr. 144/Lp13)1 (turpmāk – Likumprojekts), kas pirmajā lasījumā Saeimā tika atbalstīts 2018. gada 20. decembrī.

Likumprojekta autori norāda, ka tas izstrādāts ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir tikušas konstatētas problēmas.

Saistībā ar Likumprojektu un šobrīd notiekošajām diskusijām Saeimā žurnāls "Jurista Vārds" aicināja izteikties nozares pārstāvjus un ekspertus. Savu viedokli formulēja Tieslietu un Ekonomikas ministrija, kā arī Latvijas Zvērinātu notāru padome un zemesgrāmatas – īpaši pievēršoties projektā iekļautajam priekšlikumam veidot zemesgrāmatām piesaistītu īres līgumu reģistru un paredzot iespēju ierakstus tajā veikt uz privātu dokumentu pamata.

Arī citi interesenti ir laipni aicināti piedalīties domu apmaiņā par topošo īres attiecību regulējumu, iesūtot "Jurista Vārdam" savus viedokļus.

 

Tieslietu ministrija

1. Jauna dzīvojamo telpu īres regulējuma nepieciešamība

Tieslietu ministrija atbalsta jauna dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību regulējuma nepieciešamību un jau ilgstoši ir uzskatījusi, ka šobrīd spēkā esošais 1993. gada likums "Par dzīvojamo telpu īri" nenodrošina līdzsvarotu īrnieka un izīrētāja tiesību aizsardzības līmeni. Jau 2014. gadā, kad Satversmes tiesa atzina likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. panta pirmo teikumu par atbilstošu Satversmes 105. pantam, Tieslietu ministrija uzskatīja, ka tikai zemesgrāmatā ierakstītiem īres līgumiem būtu piešķirams saistošs spēks attiecībā uz jauno dzīvojamās telpas īpašnieku.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties